Žurnālisti Latvijā arvien biežāk saskaras ar naida runu un draudiem izrēķināties; izveidots drošības plāns
Arvien biežāk žurnālisti Latvijā saskaras ar naida runu un pat fizisku uzbrukumu draudiem. Lai to mainītu, valdība apstiprinājusi īpašu Žurnālistu un mediju profesionāļu drošības plānu, kas mudinās tiesībsargājošās iestādes krietni rūpīgāk izvērtēt draudus, kas pret medijiem tiek vērsti teju katru dienu.
Plāns tapis Kultūras ministrijas, mediju un žurnālistu organizāciju, kā arī tiesībsargājošo institūciju kopdarbā. Tā mērķis – pasargāt žurnālistus no vardarbības, draudiem, vajāšanas un vienlaikus stiprināt mediju brīvību Latvijā. Liels uzsvars uz sabiedrības izglītošanu un izpratnes veidošanu par žurnālista arodu – darbu, kas bieži vien tiek veikts sabiedrības labā, taču ar personisku risku.
Pēdējos gados gan Latvijā pret žurnālistiem fiziska vardarbība nav vērsta, bet agresija internetā, arī saņemot draudu e-pastus un zvanus, daudziem ir teju vai ikdiena.
Drošības plāna ietvaros policija un citas iestādes apgūs mācības par žurnālistu aizsardzību, tiks veidotas vadlīnijas un algoritmi – kur vērsties, ko darīt, kad saņemti draudi, un kā šādus gadījumus izmeklēt.
"Lai, piemēram, naida runa internetā vai agresīva rīcība, draudi par paveikto darbu būtu kas tāds, ko izprastu tiesībsargājošās iestādes, lai būtu skaidrs algoritms, kur vērsties draudu saņemšanas gadījumā un būtu skaidrs izmeklēšanas process," skaidro kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Plāna izstrādē izmantoti arī Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku dati. Tie rāda, ka trešdaļa Latvijas žurnālistu ir piedzīvojuši uzbrukumus vai apvainojumus. Vienlaikus atklājies – tiesībsargājošām iestādēm bieži vien trūkst skaidru vadlīniju, kā reaģēt, kad apdraudēts ir žurnālists.
"Iespējams, trūkst izpratnes, kas ir žurnālistika, kāpēc tā nepieciešama demokrātiskā valstī, tamdēļ arī cilvēki nereti "pavelkas līdzi" politisko aktoru uzsaukumiem, ka mediji ir nopirkti, medijus nevajag. (..) Ir svarīgi ka ar šo plānu tiks veicināta izpratne tostarp tiesībsargājošās iestādēs, prokuratūrā, policijā, tiesās, ko tad dara žurnālisti," norāda Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anastasija Tetarenko-Supe.
Drošības plāna ietvaros atsevišķi paredzēts atbalsts sievietēm-žurnālistēm, mazākumtautību pārstāvjiem un tiem mediju pārstāvjiem, kas strādā demonstrācijās vai konflikta zonās, kuriem būs iespēja saņemt arī psiholoģisku atbalstu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
