"Latvijas Lepnums" Gustavs Pētersīlis, kurš apliecina – arī pēc vissmagākajiem pārbaudījumiem iespējams atrast spēku un iedvesmot citus
Ir cilvēki, kuru klātbūtne liek apstāties un padomāt par to, cik daudz patiesībā var paveikt ar gribasspēku. Gustavs Pētersīlis ir viens no viņiem. Viņa dzīvesstāsts ir stāsts par drosmi, izturību un neizmērojamu ticību tam, ka arī pēc vissmagākajiem kritieniem iespējams piecelties. Gustavs saņem "Latvijas Lepnums 2025" balvu nominācijā "Iedvesmotājs".
Bērnībā Gustavs bija enerģijas un mērķtiecības pilns. BMX riteņbraukšana bija viņa pasaule — ātrums, adrenalīns, cīņa par sekundēm un uzvaru. Viņš kļuva par vienu no labākajiem junioriem Eiropā, bija tuvu olimpiskajam sapnim, un šķita, ka dzīve tikai sākas. Taču 2013. gada 23. februāris visu mainīja. Treniņa laikā Kleistu trasē kritiens kļuva par robežšķirtni starp "pirms" un "pēc", kā saka pats Gustavs. Smaga trauma, paralīze, ratiņkrēsls.
Tomēr Gustavs neapstājās. "Nekas jau neapstājas – vienkārši jāturpina dzīvot," viņš saka. Viņš atkal no jauna mācījās darīt lietas, apguva datorprasmes un atrada savu vietu dzīvē no jauna. Šobrīd Gustavs strādā loģistikas uzņēmumā un pierāda, ka arī cilvēks ar ierobežotām iespējām var būt neatkarīgs, laimīgs un spēcīgs.
Gustavs ir cilvēks, kurš nelūdz žēlumu. Viņš nesūdzas, negaida īpašu attieksmi. Viņš vienkārši dzīvo – ar cieņu, pozitīvismu un mierīgu pārliecību, ka viss ir iespējams. "Varbūt disciplīna un spītība nāk no sporta laikiem," viņš smej. "Ir jādarbojas, jāiet uz priekšu, jāmēģina kļūt labākam. Viss pārējais jau atkarīgs no tā, kā tu pats raugies uz dzīvi."
Draugi un radi Gustavu raksturo, kā pozitīvāko cilvēku kādu pazīst, jo Gustavs nekad nav manīts noskumis vai neapmierināts. "Pēdējais, kas mani ļoti neapmierināja bija laikapstākļi," nosmej Gustavs.
Viņa ikdienā joprojām ir sporta gars – viņš seko līdzi autosportam, Formulai 1, meklē jaunas sajūtas, jaunus piedzīvojumus, tik, cik dzīve ļauj. "Vienmēr gribas kaut ko darīt, atrast jaunu piedzīvojuma sajūtu," viņš saka. "Tas palīdz saglabāt kustību – ja ne ķermenī, tad prātā."
Svarīgu lomu Gustava ceļā ieņem arī viņa tuvinieki. "Viens jau nav cīnītājs," viņš atzīst. "Cilvēki tev apkārt veido visu tālāk – viņi palīdz piecelties, kad pašam grūti. Un tas arī liek pašam censties būt tādam, kas var palīdzēt citiem."
Gustava stāsts ir apliecinājums tam, ka dzīve nebeidzas ar vienu sāpīgu notikumu – tā mainās, pārveidojas un iegūst citu nozīmi.
"Latvijas Lepnums 2025" Gustavs Pētersīlis
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
