Lielākā daļa vīriešu vecumā līdz 30 gadiem turpina dzīvot pie vecākiem
2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 208 240 jauniešu 18–29 gadu vecumā, veidojot 11,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Arvien lielāka daļa jauniešu ir ieguvuši augstāko izglītību un samazinās vien pamata vai zemāku izglītību ieguvušo īpatsvars. 70,3% jauniešu 18–24 gadu vecumā un 41,7% 25–29 gadu vecumā dzīvoja kopā ar saviem vecākiem bez kopdzīves partnera vai bērniem.
Pērn lielākā daļa jauniešu 18-29 gadu vecumā (42,1%) bija nodarbināti un nemācījās, 27,4% – mācījās, bet nestrādāja, 16,7% gan mācījās, gan strādāja un 13,5% nemācījās un nestrādāja.
Lielākā daļa jauno vīriešu tupina dzīvot pie vecākiem
Pēc pilngadības sasniegšanas jaunieši nesteidz pamest vecāku mājas un veidot savu ģimeni.
Gandrīz trīs ceturtdaļas (73,3%) 18–24 gadu vecuma vīriešu un gandrīz puse (49,8%) 25–29 gadu vecuma vīriešu dzīvo kopā ar savu vecāku/vecākiem bez laulātās vai kopdzīves partneres vai bērniem.
Sieviešu vidū ir nedaudz mazāk to, kas turpina dzīvot kopā ar vecākiem – 67,2% 18–24 gadu vecuma sieviešu un 33,1% 25–29 gadu vecuma sieviešu.
Daļa jauniešu ir izveidojuši savu ģimeni un dzīvo kopā ar savu laulāto vai kopdzīves partneri un/vai bērniem – 6,2% jauniešu 18-24 gadu vecumā un 29,3% jauniešu 25–29 gadu vecumā.
Ar katru nākamo paaudzi pieaug izglītības līmenis
Mūsdienās arvien lielāka daļa jauniešu vecumā līdz 29 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību, un samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri līdz šim vecumam ir ieguvuši vien pamata vai zemāku izglītību.
Augstāks sasniegtais izglītības līmenis ir aktuālāks līdz ar paaudžu maiņu. Aplūkojot CSP tautas skaitīšanas gados iegūtos datus, redzams, ka kopš 1980. gadiem jauniešu vidū ir trīskāršojies augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars.
Starp 20–24 gadu vecuma jauniešiem augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars ir kāpis no 4,6% 1979. gadā līdz 12,1% 2024. gadā un starp 25–29 gadu vecuma jauniešiem – no 13,5% 1979. gadā līdz 37,1% 2024. gadā.
Jaunieši mazāk apmeklē ārstus, veselīgāks dzīvesveids raksturīgāks jaunietēm
Vairāk nekā trešdaļa (34,7%) 18–29 gadu vecuma jauniešu gada laikā ne reizi nav apmeklējuši vai konsultējušies ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstu, 68,0% – ar ārstu-speciālistu.
CSP veiktā iedzīvotāju apsekojuma (EU-SILC) dati par iedzīvotāju veselīgas dzīves paradumiem, liecina, ka 2022. gadā 28,1% jauniešu bija liekais svars (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 25). Liekais svars bija 19,4% sievietēm vecumā no 18–29 gadiem un 35,6% šī paša vecuma vīriešiem. 4,7% jauniešu (7% vīriešu un 2,1% sieviešu) šajā vecumā novērota aptaukošanās (ĶMI virs 30).
Pēdējo 10 gadu laikā ir dubultojies elektronisko cigarešu smēķējošo jauniešu īpatsvars. Starp 15–24 gadu vecuma sievietēm elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars ir kāpis no 22,5% 2016. gadā līdz 44,2% 2022. gadā un starp viņu vecuma vīriešiem – no 30,2% 2016. gadā līdz 65,0% 2022. gadā.
Psihiskie un uzvedības traucējumi visbiežāk ir sastopami 18-19 gadu vecu jauniešu vidū
Vienlīdz svarīga fiziskai veselībai ir arī psihiskā veselība. Negatīvi emocionālie stāvokļi, stress un citi apstākļi jauniešiem var izraisīt psihiskos un uzvedības traucējumus, kas noved pie nopietnām saslimšanās un ārstēšanās stacionāros.
Rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, lielākais psihisko vai uzvedības traucējumu diagnosticētu pacientu īpatsvars ir 18–19 gadus vecu jauniešu vidū. Covid-19 pandēmijas laikā īpaši pieauga pacientu ar psihiskiem vai uzvedības traucējumiem īpatsvars, bet pēdējos gados tas atkal samazinās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
