Dzīvnieki kā manta — vai tas drīz beigsies? Eksperti skaidro nepieciešamās likuma izmaiņas

Mackeviča skaidro, ka pēc svētkiem iniciatīvu izskatīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Paralēli tam RSU un "Jurista Vārds" rosinājuši ekspertu diskusiju, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus likuma izmaiņām.

Viens no mērķiem — skaidri definēt, kādā statusā dzīvnieks atrodas Latvijas Civillikumā un kā šis statuss ietekmē īpašumtiesības, dzīvnieku aizsardzību un valsts iestāžu rīcību krīzes situācijās.

Satversmes tiesas tiesnesis atgādina, ka šobrīd Civillikums dzīvnieku traktē kā "lietu", atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur jau vairāk nekā divas desmitgades dzīvnieki juridiski atzīti kā jūtīgas būtnes ar īpašu statusu.

Taču — ko nozīmētu šādas normas maiņa?

Neimanis skaidro, ka vien ar deklaratīvu frāzi nepietiks. Tas ietekmētu virkni civiltiesisku jautājumu:

• vai mājdzīvnieku drīkst ieķīlāt;
• vai parādu piedziņas gadījumā dzīvnieku var atsavināt;
• kā rīkoties mantojuma lietās, ja dzīvnieks "nāk komplektā" ar nekustamo īpašumu;
• kā kompensēt zaudējumus, ja dzīvniekam nodarīts pāri.

"Ir būtiska atšķirība starp sabojātu tējas krūzi un mājdzīvnieku, kura cilvēkam var būt emocionāla vērtība," skaidro tiesnesis.

Mackeviča norāda – biedrību un patversmju pieredzē bieži redzamas situācijas, kurās dzīvnieks cieš, taču valsts iestādēm nav tiesību iejaukties, jo dzīvnieks ir privātīpašums. "Tas bieži nozīmē vairākus mēnešus ilgu gaidīšanu. Nereti dzīvnieks šo procesu nepārdzīvo," viņa uzsver.

Tāpat joprojām pastāv situācijas, kad dzīvnieks tiek "likvidēts" kā īpašuma objekts — piemēram, nevēlami kaķēni. Tas, Mackevičas ieskatā, skaidri parāda, ka Civillikuma piešķirtā īpašnieka vara ir pārāk plaša.

Neimanis uzskata, ka Latvija jau tuvākajā laikā varētu spert simbolisku soli, atzīstot dzīvnieku par jūtīgu būtni likuma līmenī. Taču turpināsies nopietns darbs pie detalizētiem izņēmumiem un mehānismiem Civillikumā. "Mēs neesam akmens laikmetā — mums jau ir Dzīvnieku aizsardzības likums. Jautājums ir par to, vai Civillikums nedrīkst atpalikt no mūsdienu sabiedrības vērtībām," teic Neimanis.