"Zaudēju 4000 eiro!" Influenceris Niklāvs savulaik "ieberzies" investējot; krāpnieki pamatīgi "slauc" Latvijas iedzīvotājus
Digitālā satura veidotājs Niklāvs Mičulis investē naudu jau vairākus gadus. Viņš ir pārliecināts, ka saprātīga investēšana ir labs veids, kā vairot kapitālu. Tomēr ceļā uz pozitīvu bilanci viņš apēdis pudu sāls. Pirms vairākiem gadiem, kad zināšanu par investēšanu nebija, zaudēja 4000 eiro.
Iegāju internetā un noticēju pirmajam džekam, kas nāca pretī. Noticēju sacītajam – pērc to, es zinu, ka tas ir labs! Es paklausīju, nopirku. Kad esi iesācējs, gribas grābt, visu gribas sagrābt, bet sanāca 4000 eiro zaudēt. Iegādājos kriptovalūtu, nezinot neko par kriptovalūtām un ieguldījumiem. Nebija uzkrāta zināšanu pamatbāze. Tā bija mana ar sviedriem pelnītā naudiņa. Nācās mācīties no tā.
Iesaistījās riskantā teju azartspēlē, kas gan nebija krāpnieciska, sacīja Niklāvs. Tomēr Latvijas iedzīvotājus pamatīgi "slauc" arī investīciju krāpnieki, kuri apmaiņā pret naudas investīcijām, kas nemaz tādas nav, sola ātrus un milzu ienākumus.
Investējot garantēt peļņu nevar, bet, ja kāds sola "naudas kalnu", tā, visdrīzāk ir krāpšana, brīdina bankas "Luminor" un Valsts policijas eksperti.
Tāpat sarkanais karogs ir uzstājība. Šie krāpnieki zvana un terorizē cilvēku. Pat ja piezvana un, pāris vārdus pārmijot, pārtraucu sarunu, visticamāk, viņi atkal zvanīs daudzas reizes dienā no dažādiem telefona numuriem, kamēr nepadošos un nepacelšu klausuli vai padošos. Tad sāks runāt un mēģinās pierunāt uz ieguldījumu veikšanu.
Acu aizmālēšanai krāpnieki, iepazīstinot ar blēdīgo darījumu un cenšoties pierunāt uz sadarbību, bārstīsies ar gudriem terminiem, vienmēr atbildēs uz visiem jautājumiem, radot priekšstatu, ka ir lietpratēji. Tāpat ticamībai cilvēkam tiek izveidots konts viltus brokera vietnē. Ticamības efektam tajā uzrādās skaitļi un diagrammas, par kuru nozīmi blēdīgajam "padomdevējam" arī vienmēr būs skaidrojums. Ja cilvēks kļūst par upuri un "investē" naudu, šajās vietnēs uzrādās melīgi pozitīvas līknes, kas rada pārliecību, ka esi sācis pelnīt, bet patiesībā tas ir triks, kā apmuļķot, lai upuris "investētu" vēl vairāk naudas.
Parāda, ka, piemēram, no 250 eiro nedēļā esat dabūjuši pusotru tūkstoti eiro. Atsevišķos gadījumos ticamībai viņi atļauj mazu summu izņemt, lai ievilinātu lielākās lamatās.
Ja investors vēlas izņemt naudu, krāpnieki aizmālē acis ar to, ka, piemēram, radusies kāda ķibele, kuras novēršanai var prasīt pārskaitīt vēl, un upuri mēdz paklausīt.
Krāpnieks saka, piemēram, ka, lai tiktu pie naudas, jāsazinās ar citu uzņēmumu. Krāpnieks kopā ar cietušo sazinās ar it kā atbalsta dienestu, kas palīdz līdzekļus izvest, bet tur ir kāda ķibele, un cilvēkam liek maksāt vēl un vēl. Krāpnieks saka, ka palīdz, bet tie citi ir vainīgi pie tā, ka nevar tikt pie saviem līdzekļiem. Šādā veidā turpina ilūziju līdz brīdim, kad persona vienkārši pārtrauc komunikāciju, kad vairs nav iespējas iegūt līdzekļus vai kad saprot, ka notiekošais ir krāpšana. Krāpšanā rada ilūziju, ka līdzekļi ir nevis zaudēti, bet gan, ka tos nevar dabūt. Līdz ar to ir sajūta, ka līdzekļi kaut kur ir un ka potenciāli ir iespēja tos iegūt, bet, lai iegūtu, prasa iemaksāt vēl un vēl.
Par investīciju krāpnieku upuri var kļūt ikviens; blēži spēj apmānīt arī izglītotus, citādi erudītus cilvēkus, piemēram, ārstus, amatpersonas, IT speciālistus, informē VP.
VP dati liecina, ka vīrieši ir biežākie cietušie, veidojot apmēram 60% no visiem cietušajiem. Cietušo vecums ļoti ir dažāds, amplitūdā no 20 līdz pat 80 gadiem, kas varētu nozīmēt, ka katram ir savi iemesli, kādēļ nepārdomāti tiek ieguldīti līdzekļi – vēlme pēc finansiālas neatkarības, vēlme nopelnīt papildus līdzekļus pie pensijas u.c., saka likumsargi. Pēc VP datiem, visbiežāk skartā vecuma grupa ir 50–59 gadi (22,5% no visiem cietušajiem). Vismazāk skartā grupa: 20–29 gadi (7,7%).
Viņi ievelk lielās lamatās, un ir grūti sev pateikt, ka esat apkrāpts. Ja esat investējis, piemēram, 100 tūkstošus eiro, lai šo summu dabūtu atpakaļ, krāpnieks izdomā jaunu leģendu, sakot, ka līdz konkrētam laikam jāpārskaita vēl, citādi nauda tiks pazaudēta. No vienas puses, saprotat, ka izklausās aizdomīgi, bet, no otras puses, darīsiet visu iespējamo, lai nepazaudētu savus 100 tūkstošus eiro – ņemsiet kredītus, aizņemsieties no draugiem, pārdosiet īpašumus.
Pirms ieguldīšanas iespējams pārbaudīt, vai platforma ir reģistrēta, licencēta. To var izdarīt, piemēram, Latvijas Bankas mājaslapā.
Vairāk uzzini, noskatoties raksta augšā pievienoto video.
Klausies rubriku "Krāpnieku kods" katru otrdienu radio "Star FM" un "TOP radio"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
