Īpašo bērnu vecāki: Emocionālais atbalsts ir tikpat svarīgs kā medicīniskais
Bērnu slimnīcas Paliatīvās nodaļas rīkotajā nometnē piedalās īpašie bērni un viņu tuvinieki. Ģimenes stāsta, ka Latvijā šādi pasākumi ir ļoti, ļoti vajadzīgi, jo emocionālais un psiholoģiskais atbalsts ir tikpat svarīgs kā medicīniskais. Un, lai arī tās ir dažas dienas, vecākiem un bērniem tās ir nozīmīgas, jo piepildītas ar prieku un kopības sajūtu.
Hugo ir viens no 14 īpašajiem bērniem, kas šajās dienās piedalās Bērnu slimnīcas Paliatīvās nodaļas rīkotajā nometnē.
"Man šeit patīk, ka te viss kaut kas aktīvi notiek. Esmu šeit pirmo reizi. (TV3: Ko tu te dari?) Visādas jautrības. Vakar gāju ārā. Mēs svinam manu vārda dienu. Tev ir kāds īpašs sapnis, ko tu vēlētos. Vēlos, lai sāktu staigāt. Un visiem pārējiem bērniem būtu labi," stāsta Hugo.
Ideja par nometni radās Paliatīvās nodaļas darbiniekiem. Un pēc skaita, tā jau ir trešā. Arī šoreiz uz to uzaicināti ne tikai nodaļas pacienti, bet arī mammas un tēti, māsas un brāļi.
"Jau pēc pirmās nometnes sapratām, ka tāds atbalsts ir vajadzīgs ģimenēm. Jo visbiežāk viņus redz tikai caur medicīnisko prizmu, ka vajadzīga tehniskā palīdzība, medikamenti," norāda Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Bet arī šīs ģimenes vēlas socializēties, satikties un kopā priecāties. Šī ir īpaša pieredze, atklāj vecāki. Ikdienā viņi daudz laika un spēka velta tam, lai pieskatītu savu smagi slimo atvasi, bet tagad ir iespēja pabūt arī ārpus ierastās mājas vides.
"Ir ļoti forši, ka ikdienas lietas nav jākārto. Plus, var satikt citus vecākus. Tomēr pārējo īpašo bērnu vecāki ka informācijas avots un atbalsts. Tad var izrunāt, ka kurš jūtās, ko zina, kas, kā notiek. Un forši iepazīties ar paliatīvā dienesta dāmām. Jo viņas ir neatņemama sastāvdaļa un ikdienas atbalsts," norāda Elīzas vecāki Ilze un Edgars.
Viņi turpina: "Mums bērnam ir tā, ka jāpārvietojas tikai ar ratiem. Līdz ar to, visas lietas, kas ārpus mājas, ja gribās uz pasākumu, ilga un sarežģīta padarīšana. Tā mums vairāku dienu garumā ar liftu varam braukt, augšā lejā. Pēc sajūtām. Ne vienmēr Elīza var un grib piedalīties. Nekad nevar zināt. Te ir ērti, ja kaut kas nav labi. Var uzbraukt augšā."
Latvijā trūkstot šādu pasākumu! Emocionāls un psiholoģisks atbalsts ir ļoti svarīgs arī ārpus veselības aprūpes nodaļām. Un tas ir nozīmīgi gan vecākiem, gan arī māsām un brāļiem, kuri vēl aug ģimenē.
"Es šeit esmu, jo manam brālim nometne un es te ar ģimeni. Rūdolfam, jo brālim vajag rehabilitēties , lai staigātu un tādas lietas. Esmu uzspēlējusi spēli, savu burtiņu un vēdeklīti. Te ir daudz bērnu. Es arī dabūju jaunu draudzeni. (TV3: Kā sauc tavu draudzeni?) Neatceros, grūts vārds. (TV3: Bet forša meitene.?) Jā. Mazajam brālim te ļoti patīk. Viņš kādus 10 draugus ieguva, un Rūdolfam arī patīk," saka Rūdolfa māsa Anna.
Un nereti šādas nometnes ir viena no nedaudzajām iespējām, kur īpašie bērni var pilnībā būt paši, bet viņu ģimenes locekļi veidot draudzības ar citiem, kas piepilda viņu sirdis ar piederības sajūtu.
"Šis ģimenes Latvijas svētkus sagaidīs kopā priecīgā un jaukā notikumā un tas, ko vēlētu Latvijai, lai šie cilvēki un bērni justu, ka Latvijai viņi ir svarīgi un viņus atbalsta," pauž Liene Dambiņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
