Briest jaunas domstarpības? Pedagogu arodbiedrība IZM algu pieauguma plānu sauc par "kategoriski nepieņemamu"

Ir grūti atcerēties kādu mācību gadu, kurā starp Izglītības ministriju un pedagogu arodbiedrību nebūtu uzliesmojušas asas diskusijas par skolotāju algām. Un arī šis gads nav izņēmums, jo ministrijas piedāvātais skolotāju atalgojuma celšanas grafiks, partnerus neapmierina.

Izglītības ministrija līdz šim ir izvērtējusi vairākus scenārijus pedagogu algu turpmākajam pieaugumam un tās ieskatā labākais modelis ir skolotāju atalgojumu sasaistīt ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ministrija vēlas panākt, lai līdz 2030. gadam vidējā skolotāja alga būtu 2,5 reizes lielāka par minimālo algu valstī. Lai to īstenotu, plānots pakāpeniski palielināt skolotāju zemāko stundas likmi.

Paredzēts, ka nākamgad skolotāju zemākais atalgojums vēl paliks nemainīgs – 9,79 eiro stundā. Pieaugumu pedagogi gan varētu sagaidīt 2027. gada 1. septembrī,  kad minimālo stundas likmi skolotājiem varētu noteikt 10,25 eiro, un turpmāk ik gadu tā turpinātu augt vēl par 50 centiem stundā. Līdz ar to 2030. gadā skolotājiem par pilnu darba slodzi būtu jāsaņem vismaz 1880 eiro "uz papīra".

"Tas piedāvātais pieauguma temps ir apmēram 5%, aptuveni. Šobrīd mēs skaņojam to izejas skaitli, to finālu un to termiņu," saka IZM Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.

"Jā, tie ir 5%, ko ministrija sola zemākajai darba algas paaugstināšanai, bet šobrīd, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir piektā no beigām ar savu vidējo algu. Un tad ir šis jautājums – kāds ir vēstījums šodien strādājošam pedagogam un rītdienas pedagogam, ja algas grafiks būs šādā fiskālā ietvarā," norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Trešdien gan starp ministriju un arodbiedrību bijušas diskusijas ne tikai par pieauguma apjomu. Abām pusēm nesakrīt aprēķini par to, cik tad liela ir vidējā pedagoga alga valstī. Ja IZM uzskata, ka tie ir 1941 eiro, tad arodbiedrības ieskatā – daudz zemāka.

"Tāpēc mums ir jāredz, kā mēs tuvosimies valstī vidējai algai, ir svarīgi saprast, kāda ir šī brīža patiesā vidējā pedagoga darba samaksa un tas ietekmēs arī laika ietvaru un procentuālo ietvaru," pauž Vanaga.

Turklāt domstarpības ir arī par to, ka ministrijas plāns paredz skolotāju algu iesaldēšanu gandrīz uz diviem gadiem, jo turpmāk atalgojuma pieaugumu iecerēts piemērot no 1. septembra, nevis janvāra, kā tas bijis līdz šim.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga atzīst, ka saprot situāciju un to, ka nākamgad papildu līdzekļus atrast vairs nav iespējams, jo budžets jau tiek sagatavots. Taču viņa joprojām cer panākt, ka algu pieauguma grafiku sāktu ieviest agrāk – jau no 2027. gada janvāra.

"Mēs ministrijai lūdzām veikt aprēķinus, kāda ir fiskālā ietekme no 2027. gada 1. janvāra. Pēc mūsu aptuvenajiem aprēķiniem, pilnam gada ciklam tie ir 42 miljoni visam gadam. Mēs esam gatavi runāt ar politiķiem un pārliecināt, ka investīcijas izglītībā ir iekšējā drošība," norāda Vanaga.

"Šobrīd viss ir procesā. Te nav balts vai melns. Jāsaka godīgi, šo janvāra scenāriju mēs neesam rēķinājuši. Līdz ar to mēs pārrēķināsim citus scenārijus ar citiem laika cikliem un tad arī skaņosim," pauž Kalvāns.

Izglītības ministrijā arī uzsver, ka atalgojuma celšanu loģiskāk sasaistīt ar jauno mācību gadu, jo aprēķini balstās uz skolēnu skaitu un tos precīzāk iespējams veikt augustā–septembrī. Turklāt ministrija atgādina, ka, lai gan nākamgad algu pieaugums netiks piemērots, nozarē ieplūdīs papildu 45 miljoni eiro, jo pakāpeniski tiks ieviests jaunais pedagogu darba samaksas modelis "Programma skolā".