Transplantācija, kas šokēja sabiedrību: paviāna sirds zīdainim
Kad priekšlaicīgi dzimušam mazulim bija nepieciešama jauna sirds, ārsti atrada negaidītu un pretrunīgi vērtētu risinājumu – paviāns. Tas, kas notika tālāk, neatstāja vienaldzīgu sabiedrību un aizsāka diskusijas par medicīnas ētiku.
1984. gadā ārsti pārrakstīja vēsturi, transplantējot paviāna sirdi vienu mēnesi vecam zīdainim, "Baby Fae". Operācija izraisīja strīdus gan no medicīnas ētikas speciālistiem, gan dzīvnieku tiesību aktīvistiem, raksta "People".
2,3 kg smagā meitene piedzima ar neattīstītu sirdi. Četru dienu laikā viņas elpošana kļuva apgrūtināta, un šķita, ka viņa tuvojas beigām. Tieši tad Loma Lindas Universitātes Medicīnas centra ārsti piezvanīja ar neparastu ieteikumu: ka mazuli varētu glābt ar paviāna sirds transplantāciju.
Pēc tam, kad mazuļa vecāki piekrita procedūrai, Fejai 26. oktobrī tika veikta transplantācija, un žurnāls "People" rakstīja, ka "Dr. Leonards Beilijs, bērnu sirds ķirurgs, ievietoja septiņus mēnešus veca paviāna valrieksta lieluma sirdi zīdaiņa krūtīs."
Operācija gandrīz uzreiz izraisīja pretrunas. Dzīvnieku tiesību aktīvisti protestēja kopā ar medicīnas ētikas speciālistiem.
Ārsts, kurš vadīja procedūru, teica, ka tā ir Fejas "vienīgā iespēja dzīvot", taču tas tika apšaubīts, kad UCLA Dr. Pols Terasaki apgalvoja, ka ārsti "nepielika nekādas pūles, lai iegūtu cilvēka zīdaiņa sirdi, jo viņi bija apņēmušies veikt paviāna sirds transplantāciju."
Taču mazulītes Fejas smaids savaldzināja sabiedrību, kas apvienojās, lai justu līdzi viņas veselībai. Diemžēl mazulīte nomira 21 dienu pēc vēsturiskās operācijas.
Runājot ar žurnālu "People", Fejas māte Terēze un tēvs Hovards atcerējās, kā viņas pediatrs pirmo reizi pieminēja, ka Dr. Beilijs, kurš specializējas transplantācijās, bija atklājis iespēju pārstādīt mazulim paviāna sirdi.
"Mēs apsvērām visus plusus un mīnusus un vienkārši nolēmām, ka, ja mēs nemēģināsim, šo vai kādu citu procedūru, mēs vienmēr domāsim, vai esam darījuši visu iespējamo, lai ļautu viņai dzīvot," sacīja Hovards.
"Tā bija iespēja glābt viņas dzīvību," piebalsoja Terēze.
Pēc demonstrācijām Terēze žurnālam "People" teica: "Es jums teikšu tā, ja būtu pieejama cilvēka sirds un man būtu izvēle starp to un paviāna sirdi, es būtu izvēlējusies sirdi, kas viņai vislabāk atbilstu, lai kāda tā arī būtu."
Ir daudz sentimentālu veidu, kā runāt par sirdi, bet tas ir tikai sūknis. Dvēsele nav sirdī. Cilvēka dvēsele ir smadzenēs… Kā gan var būt nepareizi mēģināt glābt mazas meitenes dzīvību?"
Pēc procedūras Feja palika slimnīcā, un Terēze un Hovards savu mazulīti apciemoja. Taču drīz vien sākās veselības sarežģījumi, un viņi zināja, ka tas būs tikai laika jautājums.
Abi vecāki bija slimnīcā, kad mazulīte Feja oficiāli nomira.
Runājot ar "People", Hovards teica, ka viņi nedusmojās uz ārstu.
"Mums jau no paša sākuma nebija nekādu garantiju, un mēs bijām pārliecināti, ka viņš ir izdarījis visu, ko varēja. Neviens netika vainots. Mēs vienkārši priecājāmies par laiku, ko pavadījām kopā ar viņu."
Tereze piebilda, ka viņiem nav nožēlas. "Paviāna sirds iegūšana trīskāršoja viņas mūžu, un no tā, ko viņi uzzināja Fejas gadījumā, esmu pārliecināta, ka nākamais mazulis, ar kuru viņi to veiks, dzīvos ilgāk. Kad viņa pārdzīvoja atgrūšanu, mēs runājām par cilvēka sirds transplantācijas iespēju, un viņš teica, ka ir izplatījis informāciju, lai noskaidrotu, vai tāda ir pieejama. Un es viņam teicu, ka, ja paviāna sirds būtu saderīgāka, es to izvēlētos vēlreiz sekundes simtdaļas laikā."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
