Piekāpšanās par labu agresorvalstij – nopludinātais ASV "miera plāns" satricina Kijivu un Eiropu

Medijos nopludinātais un ASV amatpersonu apstiprinātais 28 punktu miera plāns paredz Krievijas faktisku kontroli pār Krimu, visu Luhansku un Donecku, kā arī daļu Hersonas un Zaporižjas apgabalu.

Ukrainai būtu jāatvelk savi spēki no atlikušajām Doneckas daļām uz demilitarizētu zonu, kas tiktu atzīta par Krievijas teritoriju. Ukrainas armijai būtu jāsamazina karavīru skaits līdz 600 000, jānoliek malā NATO ambīcijas un jāatsakās no ārvalstu karaspēka klātbūtnes. Tuvākais, kur varētu atrasties NATO sabiedrotie, būtu Polija.

Pretī Kijiva saņemtu neskaidras, bet, kā tiek formulēts, "stingras drošības garantijas" un plašu atjaunošanas palīdzības programmu, kuru daļēji finansētu iesaldētie Krievijas līdzekļi. Vienlaikus Maskavai tiktu mazinātas sankcijas, Krievija pakāpeniski atgrieztos G8 tīklā un globālajā ekonomikas apritē.

Baltais nams šo plānu nodēvējis kā labu gan Ukrainai, gan agresorvalstij Krievijai. Tomēr šajā "miera plānā" pieprasītas būtiskas piekāpšanās no Ukrainas un gandrīz nekas no Krievijas.

Uz jautājumu, vai agresorvalsts ir iesaistīta plāna veidošanā, Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita atgaiņājas: "Jūs to saprotat nepareizi. Vai tiešām esat izlasījusi visu plānu? Nē, neesat."

Baltais nams uzsver, ka plāns joprojām tiek pilnveidots, vienlaikus mudina vienošanos panākt ātri. Ukrainai dots termiņš, ko apstiprinājis arī ASV prezidents Donalds Tramps – parakstīt vismaz plāna ietvaru līdz Pateicības dienai jeb 27. novembrim. Citādi varētu tikt apturēta izlūkinformācija un ieroču piegāde.

"Prezidents un viņa nacionālās drošības komanda ir nelokāmi apņēmušies panākt kara izbeigšanu, apturēt asinsizliešanu un izpildīt prezidenta doto solījumu. Īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Marko Rubio jau apmēram mēnesi klusām strādā pie plāna. Viņi ir tikušies ar abām pusēm, gan Krieviju, gan Ukrainu, lai saprastu, uz kādu apņemšanos katra valsts būtu gatava iet, lai panāktu ilgstošu un noturīgu mieru," klāsta Baltā nama preses sekretāre.

Līdz šim Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izvēlējies ļoti piesardzīgu toni, no vienas puses sakot, ka strādās konstruktīvi, no otras – ka jebkuram mieram jābūt reālam un tādam, kas nepieļautu trešo iebrukumu.

Piektdien Zelenskis izplatīja arī vēstījumu ukraiņiem, brīdinot, ka valsts var nonākt sarežģītas izvēles priekšā – starp savu pašcieņu un risku zaudēt galveno partneri.

Taču Zelenskis solīja nekad neatteikties no Ukrainas suverenitātes: "Šis ir viens no smagākajiem brīžiem mūsu vēsturē. Pašlaik spiediens uz Ukrainu ir ārkārtīgi liels. Mums, iespējams, būs jāizdara ļoti smaga izvēle – vai nu zaudēt savu cieņu, vai riskēt zaudēt savu galveno partneri. Vai nu 28 smagi punkti, vai arī ārkārtīgi smaga ziema – vissmagākā līdz šim – un jauni draudi. Dzīve bez brīvības, bez cieņas, bez taisnīguma. Un no mums sagaida, lai uzticamies tiem, kas mums jau divreiz ir uzbrukuši."

Eiropas līderi, kuri tika atstāti malā no plāna izstrādes, tagad steigšus cenšas saskaņot kopīgu pozīciju. Parīze, Berlīne un Londona atkārtoti apliecina pilnu atbalstu Kijivai un uzsver, ka Ukrainas armijai jāsaglabā spēja aizstāvēt savu teritoriju.

Eiropas Savienības augstā pārstāve Kaja Kallasa brīdina – agresijas atalgošana nozīmētu tikai jaunu agresiju: "Mēs visi vēlamies, lai šis karš beigtos. Taču svarīgi ir tas, kā tas beidzas. Krievijas agresijas atalgošana nepadarīs drošāku ne Ukrainu, ne Eiropu, ne Indijas un Klusā okeāna reģionu. Krievijai nav nekādu juridisku tiesību uz jebkādu piekāpšanos no valsts, kurā tā ir iebrukusi. Galu galā jebkuras vienošanās nosacījumi ir Ukrainas ziņā. Eiropas Savienības pieeja ir vienkārša: atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz Krieviju."

Maskava tikmēr apgalvo, ka oficiālu plāna versiju vēl nav saņēmusi un atkārto, ka Ukrainai tagad esot jāsāk sarunas – citādi tā riskē zaudēt vēl vairāk teritoriju. Krievijas spēki joprojām lēni virzās uz priekšu vairākos frontes posmos.

"Mēs jau saprotam, kāda ir Ukrainas politiskā vadība. Tā vairs nav politiska vadība," citēts krievu diktators Vladimirs Putins.

Notikumu attīstību, protams, daudzviet Eiropā vēro ļoti satraukti. Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ir izteicies, ka miers ir vajadzīgs, bet tas nedrīkst notikt uz Ukrainas suverenitātes un drošības rēķina.