UNESCO pērlei Kuldīgai top īpašs likums, taču uzņēmējiem ir iebildumi

Nupat kā apritējuši divi gadi, kā Kuldīgas vecpilsēta iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, tā izceļot, ka šī vieta ir unikāla ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērogā. Un, lai gan šis statuss jau uzliek papildu pienākumus, Saeimā top īpašs Kuldīgas vecpilsētas aizsardzības likums.

Šobrīd Saeimā šis likumprojekts pamazām sāk savu izskatīšanas ceļu, taču tagad par to iebildumi radušies uzņēmējiem. Kaspars Bergmanis ir viens no tiem. Viņam pieder vairāki nami Kuldīgas vecpilsētā, kurus viņa vadītais uzņēmums atjauno un tālāk tirgo dzīvokļus vai īpašumus izīrē. Taču, iepazīstoties ar topošo likumprojektu, viņam radušies vairāki jautājumi.

"Tur ir rakstīts, ka pašvaldībai būs pirmpirkuma tiesības vecpilsētas teritorijā. Nav detalizēts, uz ko tas attiecas. Es pilnībā piekrītu, ka ir grausti, kas stāv ilgi un vienkārši ceļo no viena juridiski pie cita. Jā, tur būtu tā interese, lai šie grausti vairs nenāktu klāt un tiktu sakārtoti. Bet kāds būs mehānisms? Būs jāpiedāvā pašvaldībai katrs dzīvoklis? Nu, nav šīs detalizācijas," norāda Bergmanis.

Kuldīgas novada pašvaldībā atzīst, uzņēmēju jautājumi ir vietā. Tomēr vietvarā mierina arī tad, kad likums stāsies spēkā, pašvaldības plānos nav sākt nodarboties ar nekustamo īpašumu iegādi Kuldīgas vēsturiskajā centrā.

"Mums ir tiešām daudz īpašumu, par kuriem mums ir jārūpējas, kuri mums ir jākārto un kuri nav tikai vecpilsētā, mums ir viss novads, un nodarboties ar nekustamo īpašumu darījumiem, tas vispār nav mūsu interesēs. Tas virsmērķis ir atrast veidu un instrumentu, kā glābt šīs ēkas. Un tā atsavināšana tiešām būtu galējais solis, kad paši īpašnieki nenāk ne uz kontaktiem, ne uz sadarbību," saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam").

Savukārt Saeimas atbildīgajā komisijā sola – ar visiem, tai skaitā uzņēmējiem, diskusijas par visiem neskaidrajiem jautājumiem vēl notiks.

"Šobrīd likumprojekts vēl nav bijis Saeimā, pirmajā lasījumā. Nākamnedēļ komisijā viņš pirmo reizi tiks skatīts. Mēs noteikti izrunāsim gan ar uzņēmējiem, gan mantojuma pārvaldi un pašvaldību, gan noteikti Saeimas juridisko biroju. Un es domāju, ka mēs šo kopīgo risinājumu atradīsim. Domāju, ka šie jautājumi ir atvērti diskusijām, un mēs esam gatavi kopīgi sēsties pie galda un runāt," saka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Inga Bērziņa (JV).

Tomēr topošais likums neskar tikai uzņēmējus. Lai mazinātu riskus un nodrošinātu, ka Kuldīgas unikālo vecpilsētu ar tās ēkām, varētu baudīt arī nākamās paaudzes, paredzēts, ka nākotnē pilnīgi visi vēsturiskajā centrā esošie īpašumi būs jāapdrošina.

"Riska analīzē ir skaidri secināts, ka risks augstākais mums ir uguns. Un tas ir ļoti augsts. Protams, apdrošināšana nenoņem šo risku, bet apdrošināšana ir tā, kas mums var palīdzēt, ja šāda situācija diemžēl notiek, mēs varam atjaunot tos īpašumus," teic Astaševska.

Uzņēmējs Bergmanis gan saka – te svarīgi saprast, ko šīs polises segs, atgādinot, ka apdrošinātāji izvirza dažādas prasības, piemēram, kārtībā savestu elektroinstalāciju, taču daudzviet nekā tāda senajās ēkās aizvien nav. Taču kopumā viņš obligātu apdrošināšanu atbalsta.

"Mēs redzam, ka Kuldīgā deg, deg pēdējos gadus un pēdējos 20 gadus viss kaut kas deg. Tā ka tas būtu ļoti vēlams, ka būtu apdrošināšana šajā teritorijā, šajā vecpilsētas zonā obligāta, ar likumu pieņemta," vērš uzmanību Bergmanis.

Ja Saeima likumu par Kuldīgas vēsturiskā centra saglabāšanu cer pieņemt jau nākamā gada pavasarī, paredzēts, ka prasība par obligātu īpašumu apdrošināšanu Kuldīgas vēsturiskajā centrā stāsies spēkā 2029. gadā. Lai polises iegāde namīpašniekiem nebūtu pārāk liels apgrūtinājums, vietvara domā par iespējamiem atbalsta mehānismiem – piemēram, nodokļu atlaidēm vai citiem risinājumiem.