Atlaižu laiks – saldais ēdiens krāpniekiem. Eksperti aicina būt piesardzīgiem, iepērkoties internetā
Klāt lielo akciju un izpārdošanu laiks. Bet līdz ar to pieaug arī krāpnieku aktivitāte – viņi izmanto pircēju steigu un vēlmi pēc izdevīgiem piedāvājumiem. Lai gan eksperti bez mitas brīdina par riskiem, aptauja rāda – katrs piektais Latvijas iedzīvotājs joprojām iepērkas internetā bez jebkādas piesardzības.
Atlaižu vilinājums internetā kļūst arvien spēcīgāks – "Black Friday", "Cyber Monday" un Ziemassvētku piedāvājumi jau sen vairs nav tikai pircēju paradīze, bet arī krāpnieku pļaujas laiks. Un, lai gan eksperti brīdina par riskiem, daļa pircēju internetā iepērkas ne visai prātīgi.
Tieši gada nogalē krāpnieki kļūst īpaši aktīvi – un viņu izmantotās metodes kļūst arvien rafinētākas. Cilvēki tiek apkrāpti, izmantojot vilinošus piedāvājumus un mākslīgi radītu steigu. Daļa pircēju saprot riskus tikai tad, kad jau iekrituši.
"Tas bija kaut kādu gadu atpakaļ, pirku Dubaijas šokolādi no Dubaijas, likās jau aizdomīgi, ka viņi šipo, bet banka bija ļoti pretimnākoša, man par pārsteigumu. Es viņus vienkārši informēju, viņi paši piedāvāja, ka atgriezīs šo maksājumu. Tie krāpnieki paliek aizvien gudrāki un gudrāki. Kaut kāds e-pasts atnāk – uz tādiem vairs nereaģēju, bet tās mājaslapas, pieļauju, ka vēl nāksies saskarties."
Tieši viltus mājaslapas šobrīd ir viena no izplatītākajām krāpšanās formām. Lētāka prece, steidzīgs nosacījums "tikai šodien", profesionāli noformēta vietne – pietiek ar dažām sekundēm neuzmanības. Un krāpnieki vairs neuzvedas agresīvi, tieši pretēji – viņi kļūst pārlieku draudzīgi, atzīst TV3 Ziņu aptaujātie cilvēki.
"Viņi ir ļoti draudzīgi – tu viņu nezini, bet viņš ir ļoti draudzīgs, viņš kaut ko no tevis grib, un ir sajūta, ka kaut kas ir nepareizi," stāsta Andžejs.
Savukārt Valters norāda: "Standarta tie – "jūsu pasta paciņa ir atnākusi ne tur, vajag mainīt adresi", tad ir tie visādi telefona zvani no Ungārijām. Samērā droši, jo es apzinos, kas tur notiek un kas nenotiek, es filtrēju plus mīnuss."
Tomēr ne visi spēj atšķirt īstu piedāvājumu no viltota. "Bite Latvija" veiktā aptauja rāda – piektā daļa jeb 20% cilvēku vispār neplāno pievērst uzmanību drošiem pirkumiem. Tas nozīmē, ka katrs piektais ir gatavs riskēt ar saviem datiem un naudu.
"Ir pozitīva nots – tomēr 40% no aptaujātajiem plāno ievērot drošības, piesardzības jautājumus, sekot līdzi tam, kurās vietās viņi ieskatās, kur viņi pērk, kā viņi veic maksājumus. Bet diemžēl jāsecina, ka paliek arī 20%, kas ir liels apjoms iedzīvotāju, kas neplāno pievērst uzmanību drošības risinājumiem. Paskatamies uz to veikalu, uz veikala vēsturi. Skatāmies, vai ir atsauksmes no lietotājiem un klientiem. Skatāmies, kad vispār ir izveidota mājaslapa – varbūt tā ir izveidota burtiski nesen un izveidota tieši speciāli krāpnieciskam nolūkam tieši šajā laikā."
Tāpat, lai pasargātu savus līdzekļus, eksperti iesaka izveidot atsevišķu bankas kontu tiešsaistes pirkumiem – ar mazu summu uz tā. Tas ļauj ierobežot zaudējumus, ja tomēr nākas saskarties ar krāpniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
