2023. gada valdības sēdē par atbalstu kokrūpniekiem Zemkopības ministrija noslēpj VARAM iebildumus
Šonedēļ ģenerālprokurors Armīns Meisters ierosinājis pārbaudi par valsts sniegto atbalstu dažiem kokrūpniecības uzņēmumiem, kas neļāva "Latvijas valsts mežiem" iegūt aptuveni 40 miljonus eiro. "Nekā personīga" pieprasīja iepazīties ar divus gadu senās slēgtās valdības sēdes ierakstu, kurā tiek izlemts šis jautājums. Ierakstu atskaņot nedrīkst. Taču to var pārstāstīt. Dzirdētais nepārsteidz. Sēdē informācija par it kā krīzi kokrūpniecībā balstās vien uz zemkopības ministra Armanda Krauzes vēstīto.
Kaut premjere Evika Siliņa nosauc šo jautājumu par jūtīgu, Krauze saka, ka tas ir salīdzinoši vienkāršs jautājums. Esot jāpalīdz uzņēmējiem, lai tie necieš zaudējumus, bet par to, ka "Latvijas valsts meži" neiegūs miljonus, sēdē neizskan ne vārda.
Nav nekādu aprēķinu par to, kā tas ietekmēs Latvijas valsts mežu peļņu un nav klāt arī paša valsts uzņēmuma pārstāvju.
Atbalstu kokrūpniekiem Evikas Siliņas 2023. gada pēdējā valdības sēdē skata kā pēdējo jautājumu. Tam velta vien 15 minūtes. Ministrs Armands Krauze eksportējošo uzņēmumu ainu zīmē drūmu. Tie vairs neesot konkurētspējīgi. Septembrī nozares eksports sarucis par sešiem miljoniem eiro, jau sākušās darbinieku atlaišanas. Tāpēc valdībai jāuzdod "Latvijas valsts mežiem" samazināt privāto uzņēmēju trīs gadu skujkoku zāģbaļķu izsolēs nosolītās cenas.
Vienīgā jautājumu uzdod VARAM (vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministre) Inga Bērziņa, kura vaicā, vai tas ir visas nozares, vai tikai dažu uzņēmumu interesēs virzīts lēmums. Krauze atbild, ka aiz piekšlikuma stāv visa nozare. Tas izdiskutēts Kristapa Klausa vadītajā Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijā. Klauss, kas pieslēdzies valdības sēdei attālināti, neiebilst un apgalvo, ka Krauze precīzi apraksta situāciju.
Siliņa sēdi noslēdz ar uzdevumu pēc nākamā gada 1. ceturkšņa parādīt cenu korekcijas ietekmi uz "Latvijas valsts mežu" peļņu. Jo esot "svētīgi" saprast, vai ārkārtējais atbalsts turpināms ilgāk vai nē. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs uzsver, ka tas būs īstermiņa risinājums – tikai uz vienu gadu un viņš uzņemoties par to atbildību.
Krauze sēdē noklusē, ka VARAM ministrija iebilda šim plānam, jo meža nozares eksportētāji iepriekšējo gadu beidza ar rekordlielu peļņu, un uzsvēra, ka krīze vēl nav iestājusies. Tā vietā viņš ministriem stāsta, ka visi priekšlikumi ņemti vērā un iekļauti ziņojumā. Viņš saka, ka arī "Latvijas valsts mežiem" bijuši priekšlikumi, bet nemin kādi. Tā gan nav tiesa. AS "Latvijas valsts meži" pārstāvju sēdē nav, un sēdē neizskan arī viņu viedoklis.
Saruna notikusi 19.10.2025.
NP: Ko tad jūs īsti gribējāt panākt?
Normalizēt situāciju visiem tirgus dalībniekiem. Lai nebūtu tā, ka būtu jāizsludina ārkārtas situācija šajā nozarē.
NP: Tad faktiski ārkārtas situācija netika izsludināta?
Nebija nepieciešams.
NP: Uz kā rēķina?
Novienādoja visiem.
NP: Negūstot "Latvijas valsts mežiem" būtiskus ieņēmumus.
Tad man ir jālasa, tad man ir jālasa..
NP: Jūs teiktu, ka jūs kā amatpersona nepieņēmāt nepārdomātu lēmumu, kas nav "Latvijas valsts mežu" interesēs?
Nu, nē.. Mēs svērām šo lēmumu. Tāpēc mēs nācām uz valdību.
Kronbergs vēl aizvien ir zemkopības ministrijas valsts sekretārs, kad Ministru kabinets skata cenu starpību, ko valdības lēmuma rezultātā pērn 1. ceturksnī neieguva "Latvijas valsts meži". Ieņēmumus tas samazinājis par septiņiemarpus miljoniem eiro (7, 54 miljoni eiro). Gadā tie ir 30 miljoni.
Saruna notikusi 19.10.2025.
"To ietekmi mēs vērtējām, saskaņā ar to, kas mums tika uzdots par pagājušā gada pirmo ceturksni, un tie, kā jau Informatīvajā ziņojumā ir minēti, tie septiņi ar pusi miljoni apmēram. Turpmāko ietekmi mēs arī nevērtējām, jo nebija dots tāds uzdevums ne no akcionāra, ne arī mēs redzējām jēgpilni to darīt. Jo tie lēmumi ir pieņemti un mums viņi ir jāpilda."
Slēgtajā valdības sēdē ne ar vārdu netiek minēts, ka ir arī vēl garāku termiņu mežistrādes līgumi, kas "Latvijas valsts mežiem" ir ar Ulda Mierkalna vadītajiem "PATA" grupas uzņēmumiem. Tas ļauj šīm kompānijām ("Pata Saldus", "Pata Jēkabpils") iegādāties skujkoku zāģbaļķus no valsts uzņēmuma, nepiedaloties izsolēs.
Jau pēc valdības lēmuma uzņēmums PATA uzstāja, ka cenu samazinājums attiecas arī uz tiem. Šoreiz lēmumu uz valdību vairs nenes, par labu PATA grupas uzņēmumiem cenu koriģē ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Ģirta Krūmiņa parakstu. Tas izmaksās "Latvijas valsts mežiem" vēl 12 miljonus eiro.
Dažas dienas pirms šī lēmuma pēc Ulda Mierkalna iniciatīvas ministrs Krauze bija ministrijā sasaucis sanāksmi. Par to liecina protokols, bet uzņēmēja vizīte ministrijas interešu pārstāvju reģistrā nav fiksēta.
Saruna notiek 16.11.2025.
NP: Raksturojiet savas attiecības ar Uldi Mierkalnu.
Man nav nekādas attiecības. Man ir attiecības tikai ar nozares organizāciju.
NP: Cik bieži tiekaties ar Mierkalna kungu?
Ministrijā esam vienu reizi tikušies.
NP: Kad?
Neatceros.
NP: Neatceraties?
Bija sanāksme gada sākumā.
NP: Kas to sanāksmi organizēja?
Nozare.
NP: Tā bieži notiek, ka zemkopības ministra kabinetā var sēdēt kāds uzņēmējs un diktēt valsts uzņēmumam, kas viņam jādara?
Zemkopības ministrijai neviens nediktē. Tiek organizētas sanāksmes ar nozares pārstāvjiem. Dažādiem.
NP: Bet es jautāju par konkrētu uzņēmēju. Vai tā var viens uzņēmējs diktēt, kas jādara valsts uzņēmumam?
Zemkopības ministrijai neviens nediktē noteikumus.
Gan zemkopības ministrs, gan bijušais valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš tagad vada Valsts kanceleju, intervijās stāsta, ka valdības pretimnākšana kokrūpniekiem bija izsvērta un pamatota. Viens no uzņēmumiem pa šo laiku esot bankrotējis, vēl viens pārdots.
Saruna notikusi 19.11.2025.
NP: Bet šoreiz jau tieši valdība lēma tādu lēmumu, kas bija vairāk privātās interesēs un nevis valsts interesēs.
Tajā brīdī, kad mēs to lēmām, tā tas neizskatījās. Viens ir tas, ko saka raidījums, bet ir jāpārbauda fakti. Pēc tiem faktiem, kas bija mums iesniegti, bija norādīta informācija, ka vairāki uzņēmumi šajā nozarē var bankrotēt.
Saruna notiek 14.10.2025
NP: Bet to informatīvo ziņojumu, ka viss ir slikti , to pašķirstot, cik atceraties, to sagatavoja ministrija pati un nevis federācija?
Nē, nu, ministrija gatavo Informatīvos ziņojumu. Nu es tagad neiešu viņā (ziņojumā) iedziļināties.
"Nekā personīga" pārbaudīja uzņēmumus, kuri uzskaitīti Zemkopības ministrijas Informatīvajā ziņojumā 2023.gadā. Neviens no tiem nav bankrotējis. Uzņēmums "Kurekss" 2023. gadā ir strādājis ar zaudējumiem (-704 359 eiro), bet gadu vēlāk tam ir vairāk nekā trīs miljonu eiro peļņa (3 212 315 eiro). "Kurekss" šogad pārdots Austrijā reģistrētai kompānijai, ziņo "Dienas Bizness".
Drūmas prognozes ziņojumā zīmētas SIA "Gaujas koks", kas krīzes gadu noslēdz bez zaudējumiem (193 076) un jau gadu vēlāk strādā ar piecarpus miljonu eiro lielu peļņu (5 787 840 eiro).
Kompānijas "AKZ" bilancē abos gados uzrādīta miljonos mērāma peļņa (2023. gadā – 4 968 899 eiro ), (2024. gadā – 10 108 937 eiro).
"PATA" grupas uzņēmumi norādītajā "krīzes gadā" krietnos mīnusos, bet jau 2024. gadā abas zāģētavas uzrāda vairāk nekā četrarpus miljonu lielu peļņu (kopā 4 609 861 eiro). Mātes kompānija "PATA", kas prasa palīdzību valstij, pērn iegādājas trīs luksusa auto – "Mercedes Maybach", "Porche" un "BMW X6 Sport" teju pusmiljona vērtībā.
"Godīgi sakot, man tas bija šoks. Ka trīs mēnešus pie jaunas valdības var kaut ko tādu nolemt, kam vispār nav nekāda pamatojuma. Katrā otrajā valdības sēdē mums bija ziņojums par situāciju piena nozarē, par situāciju augļkopībā, bija ziņojums par situāciju lauksaimniecībā. Braucām uz Briseli, dabūjām 4,2 miljonus eiro krīzē nonākušo atbalstam, kas, protams, bija krietni par maz. Par kokrūpniecību kā krīzes nozari šajos deviņos mēnešos mēs nerunājām vispār."
Didzis Šmits Krišjāņa Kariņa valdībā pirms Armanda Krauzes deviņus mēnešus vadīja Zemkopības ministriju. Viņam bijušas sarunas ar kokrūpnieku lobistu Kristapu Klausu un dažiem uzņēmējiem, kuri runājuši par tirgus svārstībām un vēlmi samazināt cenas ilgāka termiņa izsoļu līgumos. Pieaicinot "Latvijas valsts meži", kļuva skaidrs, ka cenu pārskatīšana visu nozari neskar, tā ir izdevīga tikai dažiem tirgus dalībniekiem, stāsta Šmits.
"Un tas, ko man teica "Latvijas valsts meži", kā mēs risināsim to, ka daži nosolīja ļoti augstu, bet daži nepiedalījās izsolē vispār. Kā mēs šo risināsim? Varbūt arī citi būtu solījuši, ja zinātu, ka spēkā būs nevis izsoles cena, bet valdības lēmums par jebkādu cenu! Bija skaidrs, ka nav juridiski korekta risinājuma. Un tur mēs arī apstājāmies. Bija pilnīgi skaidrs, ka šis jautājums pie manis ir slēgts.
Paskatoties, ko šodien saka Valsts kancelejas direktors. Toreiz (Zemkopības ministrijas) valsts sekretārs Raivis Kronbergs man teica: "Tikai, Dieva dēļ, Didzi, neej tajā! Tur nav juridiska pamatojuma, tur nav arī ekonomiska pamatojuma!"
Trīs mēnešus vēlāk tiek teikts, ka ir krīze un kā tā ir jau ilgstoša. Tas vienkārši neatbilst patiesībai.
NP: Tad faktiski sanāk, ka Zemkopības ministrija palīdzēja uzzīmēt to krīzi dažu kompāniju interesēs?
Es domāju, ka tā krīze ir uzpūsta.
Es nezinu, kurš tur bija galvenais "pūtējs". Citādi – visu cieņu nozarei, bet, manuprāt, nozare ieguvusi 40 miljonus, bet būtiski diskreditējusi sevi. Jo uzpūst krīzi, kad vajadzības valstij ir visādas. Es saku, mums bija reālas krīzes. Var to darīt, bet tam būs sekas. Es uz skatos arī pozitīvi – tas, kā tas ir noticis līdz šim, to nevarēja nejust, ka virkne uzņēmumu "Latvijas valsts mežus" uzskata par savu meitas uzņēmumu un dzīvojas tajā kā pa savu. Šis acīmredzami jābeidz.
Tajā brīdī, kad mēs sakām, ka jāķer vainīgais, manuprāt, viss ir ļoti skaidrs – Ministru kabinets. "Latvijas valsts meži", tās vadītājs Putniņa personā, to atteicās darīt. Gan tiesiski, gan visādi citādāk. "Latvijas Valsts meži" vadība negāja uz šādiem darījumiem."
To nolēma citur.
Esam jau stāstījuši, ka "Latvijas Valsts meži" vadība atteica Kristapa Klausa vadītajai federācijai cenas koriģēt uz leju. Viņu skatījumā tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi. Vēstulē Kokrūpnieku federācijai, ko parakstījis valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un valdes locekļi, teikts, ka tas miljonos samazinās "Latvijas valsts meži" ieņēmumus un, tā rīkojoties, viņi izšķērdētu valsts līdzekļus. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības Līguma kontekstā (107.pants 1.punkts), jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci. Putniņš pirms mēneša paziņoja par savu atkāpšanos.
"Piespiedis es neko neesmu. Putniņa kungs pats paziņoja par savu atkāpšanos akcionāru sapulcē.
NP: Pēc tam , kad tikāties ar viņu zemkopības ministrijā dažas stundas iepriekš.
Mēs regulāri ar viņu tikāmies..
NP: Jūs tikāties ar viņu dažas stundas iepriekš?
Mēs daudzas reizes tikāmies.
NP: Atbildiet uz jautājumu – jūs tikāties ar Putniņa kungu dažas stundas pirms tam, pirms viņš paziņoja par atkāpšanos?
Mēs tikāmies tajā dienā, arī citās dienās.
NP: Vai jums tajā dienā bija saruna par to, vai viņš aiziet pats vai viņam, visticamāk, nāksies aiziet?
Nē, Putniņa kungs pats atkāpās.
NP: Jūs uzskatāt, ka neizdarījāt politisku spiedienu uz Putniņa kungu?
Nē, protams. Es domāju, ka mediji izdarīja spiedienu."
Par valsts līdzekļu izšķērdēšanu krimināllikums paredz sodu līdz pat 10 gadiem cietumā. Tāpat likums paredz kriminālatbildību par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Jaunais ģenerālprokurors uzskata, ka prokuratūrā bija jau jābūt uzsāktai pārbaudei pēc pirmā televīzijas sižeta.
Stājoties amatā ģenerālprokurors Armīns Meisters pirmajā darba dienā licis uzsākt pārbaudi, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Meisters uzskata, ka viņa vadībā prokuratūra turpmāk ātrāk reaģēs uz publiski izskanējušu informāciju, kas satrauc sabiedrību.
"Pilnīgi noteikti prokuratūras kapacitāte ļauj primāri iesaistīties valstisku jautājumu risināšanā. Šāda līmeņa jautājums, kā šodien pieminētais, pilnīgi noteikti ir prokuratūras pārbaudes cienīgs. Un prokuratūrai ir jāsaka savs vārds. Ar ko šī pārbaude rezultēsies.
Svarīgi ir, lai valstī būtu kārtība. Lai katra iestāde rīkotos atbilstoši likumam un nestu atbildību par savu rīcību, lēmumiem. Vai tas būtu saistīts ar ekonomiskiem jautājumiem, budžeta izlietojumu, gan vai arī elementāri tie būtu caurskatāmi un saprotami. Kāpēc viens vai otrs lēmums, kā interesēs tiek pieņemts. Un vai vispār sabiedrība iegūst no tā."
Armanda Krauzes vadītā Zemkopības ministrija šonedēļ paziņoja, ka nerosinās iekšējo pārbaudi par atbalstu kokrūpniekiem. Lieki piebilst, ka disciplinārās atbildības izvērtējumam attiecībā uz ziņojuma sagatavošanu un izskatīšanu valdībā jau drīzumā iestāsies divu gadu noilgums. Taču bez kriminālatbildības, ar ko var beigties ģenerālprokuratūrā sāktā pārbaude, pastāv arī politiskā atbildība. To patlaban neviens nav uzņēmies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
