Valdība nesteidz atsaukties armijas aicinājumam likvidēt dzelzceļa sliedes uz Krieviju

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ik pa laikam uzplaiksnī jautājums par joprojām pastāvošajām Latvijas biznesa saitēm ar agresorvalsti. Eksports, imports, tranzīts, "asiņainie" graudi un mangāna rūda.

Kā simbols tam visam dzelzceļa savienojumi ar Krieviju, un tiem ir arī drošības aspekts. Tieši sliežu ceļiem ir būtiska loma Kremļa kara mašīnas loģistikā.

Nu jau par to tiešā tekstā un publiski runā arī mūsu bruņotie spēki, konkrēti TV3 raidījumā "Nekā personīga". Turklāt svarīgi esot ne tikai likvidēt sliedes, kuras Krievija ātri var atjaunot, bet arī dzelzceļa uzbērumus, un tas nav dienu jautājums.

"Mūsu bruņoto spēku viedoklis ir, ka katra dzelzceļa līnija, kas mūs savieno ar Krieviju, ir tieši viena līnija par daudz. [NP: Jūs mudināt amatpersonas to ielikt dienaskārtībā?] Tieši tā. Mums blakus dzīvo valsts, kas uzvedas kā sērijveida slepkava. Tā ir politiska izšķiršanās, bet apzināmies, kas ir kaimiņš," uzsver NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks Māris Tūtins.

Valdībā aiz slēgtām durvīm jau iepriekš spriests par šiem jautājumiem, bet Ministru kabinetā atsaucība līdz šim nav gūta. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) noliedz, ka armija jau sāk runāt publiski tāpēc, ka nozares politiskajā vadībā dzirdīgas ausis nerod. Pozīcija par pretmobilitātes pasākumiem esot vienota, varot atšķirties kādi akcenti.

"Jā, uzstādījums ir, ka maksimāli būtu jāierobežo kustība. Risinājumi šeit ir dažādi. Mēs to varam nodrošināt dažādi, kad ir šīs indikācijas. Infrastruktūru var sagatavot pārraušanai ļoti ātri un ļoti operatīvi. Protams, ka vēl ātrāk tas būtu, ja vispār nebūtu šīs sliedes, bet tāpat ir pretmobilitāte nodrošināta ar citiem līdzekļiem," saka Sprūds.

Vēl jāvērtē. Gan tas, vai Latvijas piemēram sekotu arī kaimiņvalstis, gan ietekme uz tautsaimniecību.

"Mēs diezgan uzmanīgi klausāmies, ko saka drošības eksperti. Protams, tā otra puse ir pieaugušie kravu apjomi, kas nāk no Vidusāzijas. Šeit ir jāliek svaru kausos abas puses. [TV3: Drošība pret ekonomiku?] Mums ir jāliek svaru kausos abas puses, jo mums ir drošība jānofinansē no kaut kā. Gan Lietuvā, gan Igaunijā ir līdzīga situācija. Skatīsimies, vērtēts tas tiek," apliecina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Šo vērtējumu iecerēts pabeigt līdz gada beigām.