Armija pieprasa nojaukt sliedes, kas atrodas Krievijas pierobežā. To uzskata par tiešu draudu Latvijai
Trampa plāns par Ukrainu, kas tur sarakstīto murgu dēļ izskatās tapis nevis Vašingtonā, bet Maskavā, skaidri demonstrē, kas arī Latviju sagaida nākotnē. Krīzēs un pirms tām daudz jādara pašiem un paļauties varam tikai uz sevi. Mums kļuvis zināms, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana, pēc mūsu un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir vistiešākais risks drošībai.
Neoficiāli pašas augstākās amatpersonas izsakās – ja armija teiks, ka tas jādara, politiķi rīkosies. Intervijā "Nekā personīga" Nacionālie bruņotie spēki nepārprotami liek saprast – sliežu ceļus un arī uzbērumus Krievijas pierobežā jālikvidē. Un jo ātrāk, jo labāk.
Dzelzceļš ir Krievijas armijas mugurkauls. To izmantojot, uz Ukrainu tiek sūtīti ieroči un smagā kara tehnika. Militārie eksperti un arī Latvijas armija uzskata, ka dzelzceļa sliedes, kas no Latvijas iet Krievijas virzienā, ir tiešs mūsu valsts drošības apdraudējums.
Latvijā dzelzceļa sliežu kopgarums ir aptuveni 1800 kilometru. Tas viss ir 1520 milimetru platumā, ko izmanto Austrumeiropā un arī Krievijā. Bet ar Ukrainu okupēt gribošo kaimiņu mūs saista ne tikai sliežu platums. Uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" joprojām izmanto sakaru iekārtas un programmatūru, kas tapušas Krievijā un Baltkrievijā. Ar to palīdzību Krievija spēj sekot līdzi tam, kādi vilcienu sastāvi Latvijas teritorijā atrodas. Turklāt kravas, kas joprojām nāk no austrumiem cauri Krievijai, jāapkalpo, sazinoties un uzturot sakarus ar "Krievijas dzelzceļu".
Austrumos Krievijas robežas virzienā atrodas divi dzelzceļa koridori: līnija Rēzekne II–Zilupe–valsts robeža, kas turpinās Krievijas virzienā uz Pitalovu un Maskavu. Otra līnija Rēzekne II–Kārsava–valsts robeža, kas savieno Latgali ar Pleskavas virzienu. Savukārt ar Baltkrieviju dzelzceļa savienojumus nodrošina līnija Daugavpils–Indra–valsts robeža Polockas virzienā.
Turklāt sliedes posmā Kārsava–valsts robeža Pitalovas virzienā daudzu kilometru garumā iet tieši paralēli robežai. Tas ir viens no stratēģiski jūtīgākajiem sliežu ceļiem reģionā.
ASV Starptautisko attiecību un aizsardzības pētnieks Kolins Smits (Colin D. Smith), kurš 30 gadus darbojies dažādās militārās operācijās pasaulē, bijis arī militārais atašejs ASV vēstniecībā Krievijā un arī Latvijā, kādā nesenā intervijā saka – ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes.
Pēc viņa teiktā – dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija Ukrainā vispār spēja paveikt to, ko tā izdarīja pilna apmēra kara pirmajos sešos mēnešos. Viņam piekrīt arī militārie un ekonomikas analītiķi Latvijā. Viņuprāt, ja jāizvēlas starp ekonomisko ieguvumu dažiem, sliedes saglabājot, un drošību visai valstij, sliedes nojaucot, jāizvēlas otrais.
"Es arī uzskatu, ka ir jānojauc sliedes uz Krieviju un Baltkrieviju. Skaidrs, ka NBS ir jābūt plāniem, kā uzspridzināt sliedes un notiek ļaunākais. Krievijai ir nelāgi nodomi un tā gatavojas tos īstenot. Bet zinām, ka sliedes var tīri ātri atjaunot. Tur ar vienkāršu spridzināšanu nepietiks. Tāpēc būtu jāveic pamatīgāki demontāžas darbi. un tur lieki nebūtu jākavējas."
"Protams, šīs te sliedes un tas, ka tās ir funkcionālas, nevairo drošību. Tas nu ir skaidrs. (….)
Šī nav jauna situācija. Mums tādas ir bijušas pietiekami daudz. Un mēs diezgan klasiski novirzāmies tajā ekonomiskās argumentācijas virzienā. Līdz pienāk mirklis, kad atnāk spiediens kaut vai par banku sistēmu. Gala beigās rezultāts visiem ir sliktāks nekā, ja mēs to būtu laikus risinājuši."
.
"Es redzu tur milzīgus riskus un apdraudējumu un niecīgu pienesumu, kas turpina sarukt. Bet tās intereses, kas tur ir palikušas, ir ļoti koncentrētas, un ļoti koncentrātas ļoti ietekmīgu cilvēku rokās. Ir runa par Šķēli, Šleseru, Lembergu. Un viņu biznesa partneriem. Un viņiem saistītiem biznesiem un Kravu plūsmām. Par oligarhu sauktais Mazepins un tā mazā atombumba, kas ir uzbūvēta Rīgas centrā – šis te minerālmēslu terminālis. Kas šobrīd ir ļoti svarīgs Lemberga kungam un Ventspilij. Tur ir Osinovska kungs, kuram ir ļoti liela interese par ritošā sastāva remontu un tā tālāk."
"Potenciāla iebrukuma gadījumā viennozīmīgi Krievija izmantotu dzelzceļu, lai ar tā palīdzību pārvietotu tehniku tuvāk robežai, ja hipotētiska scenārija gadījumā viņiem izdotos tikt pāri, viņi noteikti mēģinātu izmantot šo iespēju, lai pārvietotu spēkus dziļāk arī Latvijas teritorijā. Un skaidrs, ka pa dzelzceļu to var izdarīt ātrāk.
Paskatāmies uz to, kas ir 5% no Latvijas tirdzniecības apjoma eksportā ir Krievija. Pāri par 700 miljoniem. (…) pārfrāzējot, šodien sūtām šņabi. Rītdien Krievijas tankus saņemam pa tiem pašiem ceļiem."
"Ilūzija, ka ir iespējama ilgtermiņa sadarbošanās ar valsti, kas ir skaidri iezīmējusi to, ka viņa vēlētos iekarot Latviju un iznīcināt Latvijas iedzīvotājus un latviešus – tas ir zināms stulbuma paveids. Līdz ar to tas var būt saistīts tikai ar politisko korupciju. Tas, ka šīs politiskās gribas nav jau ilgstošā laikā, tas, ka acīmredzot kādas naudas tērcītes un straumītes atrod pie tiem, kas šos procesus bremzē un nedara, un līdz ar ko tā ir Latvijas aizsardzības un ilgtermiņa attīstību sabotāža, tas ir acīmredzams fakts. Tas ir acīmredzams ne tikai man."
Ukrainā pieredzētais rāda, ka Krievijas armijai ir īpaša dzelzceļa vienība, kas spēj ātri sliedes atjaunot. Un nepietiek tikai ar to demontāžu. Jāpadara nederīgi arī uzbērumi, kur tās izvietotas. Lai paveiktu šādus apjomīgus darbus, nepietiks ar stundām, vai pat ar vienu divām dienām. Tāpēc arī par drošību atbildīgie Saeimā iesaka apdomāt iespēju sliežu ceļus likvidēt jau tagad.
Tas, kas ir tas miljons dolāru jautājums un izšķiršanās – vai gaidīt šādu brīdi vai to darīt tagad.
NP: Kāda šobrid ir tā politiskā nostāja valstī?
Tiem, kas seko un saistīti ar drošības jautājumiem tie labprāt redzētu, ka šādas sliedes jau šobrīd vairs nepastāv austrumu virzienā. Jautājums, protams, kas jālemj un jārunā ar tautsaimniecību. Bet no drošības viedokļa šādu sliežu likvidēšana tikai uzlabotu mūsu drošības situāciju. Vēlreiz. Ukrainā Krievija izmanto tieši dzelzceļa loģistiku arī piegādēm.
Satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie") saka – situācija jāvērtē. Jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.
NP: Tad jums dienaskārtībā jautājums par to, vai sliedes tagad likvidēt nav?
Man šāds uzdevums nav dots.
NP: No kurienes tādam uzdevumam būtu jānāk?
Man grūti atbildēt.
NP: Premjeres līmenis? Militāristi?
Man grūti atbildēt.
"Latvijas dzelzceļš" atbildē "Nekā personīga" saka, ka viņi nevarot patstāvīgi lemt par sliežu demontāžu, jo uzņēmums pilda valsts pasūtījumu un šādus lēmumus pieņem valdība un Saeima. Sliežu demontāža nozīmētu pilnīgu kravu pārvadājumu pārtraukšanu ne tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī Centrālāzijas valstīm. Šāds lēmums būtiski samazinātu kravu apjomu un palielinātu valsts budžeta līdzmaksājumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, kā arī radītu zaudējumus ostām, uzņēmējiem un Latvijas ekonomikai kopumā.
"Latvijas dzelzceļš nevar patstāvīgi lemt par sliežu demontāžu Krievijas pierobežas virzienā, jo uzņēmums pilda valsts pasūtījumu un šādus lēmumus pieņem valdība un Saeima."
"Sliežu demontāža nozīmētu pilnīgu kravu pārvadājumu pārtraukšanu ne tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī Centrālāzijas valstīm, kuru tranzīts šobrīd notiek sankciju ietvaros un ar Rietumvalstu uzņēmumu kravām."
"Šāds lēmums būtiski samazinātu kravu apjomu un palielinātu valsts budžeta līdzmaksājumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, kā arī radītu zaudējumus ostām, uzņēmējiem un Latvijas ekonomikai kopumā."
"Neatkarīgi no politiskajiem lēmumiem LDz uzdevums ir nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras drošu un nepārtrauktu darbību."
Izvairīga atbildēs ir Aizardzības ministrija. Armijai esot pretmobilitātes plāni, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiekot trenēti kopā ar "Latvijas dzelzceļu". Vai viņuprāt sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu drošību stiprināt, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.
NP: Ļaujiet saprast, kāda ir ministijas pozīcija. NBS saka, ka vajag novākt un vajadzēja novākt jau vakar. Kāda ir ministijas pozīcija? Ir nepieciešamība šīs sliede šobrīd demontēt?
Tā mūsu prioritāte, kas šobrid ir, mums ir pretmobilitātes plāns, plānoto pretmobilitātes pasākumu ieviešana, lai stiprinātu savu robežu ar mērķi sakaut apturēt pretinieku jau uz reobežas un tās tuvumā. Taču mēs arī iestājamies un atbalstām to, ka atsevišķus sliežu posmus varētu demontēt, kas ir drošībai kritiski. Ja tas ir nepieciešams apdraudējuma mazināšanai, mēs esam gatavi to darīt un varam to izdarīt. Bet, ja mēs runājam par tādu pilnīgu robežas slēgšanu vai pilnīgu transporta apturēšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, tad runa vairs nav par aizsardzības resoru. Te ir nepieciešama valdības kopēja pieeja un lēmums.
"Tās nav dienas. Negribu ielīst spekulācijās. Tās nav dienas, par ko mēs runājam. Lai tikai šos dzelzceļa uzbērumus noraktu nost. Jo sliežu noņemšana neko nemainīs. Tās ir dažas stundas… Viņiem ir dzelzceļa karaspēks, kas dažu stundu laikā uzliks jauns dzelzceļa sliedes."
"Nekā personīga" zināms, ka dažas valsts augstākās amatpersonas neoficiālās sarunās pieļāvušas iespēju, ja Nacionālie bruņotie spēki pieprasīs dzelzceļa sliedes nojaukt, lai novērstu drošības riskus Latvijai, šāds lēmums politiķiem būs jāpieņem.
Intervijā "Nekā personīga" Nacionālie bruņotie spēki nepārprotami liek saprast – sliežu ceļus un arī uzbērumus Krievijas pierobežā jālikvidē.
"Mūsu bruņoto spēku viedoklis ir, ka katra dzelzceļa līnija, kas mūs savieno ar Krieviju ir tieši viena līnija par daudz. Mums nav nekādu pretenziju, ja ir dzelzceļš Rīga-Daugavpils, Rīga-Rēzekne. Viss ir kārtībā. Bet kādēļ ir savienojums ar Krieviju tālāk?
NP: Tad bruņoto spēku viedoklis ir, ka šobrīd ir jāsāk domāt par šo dzelzceļa savienojumu ar Krieviju likvidēšanu?
Es domāju, ka mēs domājam par to jau ilgi, ir jāsāk kaut kas darīt.
NP: Tad jūs mudināt amatpersonas tagad to ielikt dienas kārtībā?
Tieši tā.
NP: Un kāda būs atbilde tiem, kuri teiks, ka šobrīd mums ar Centrālāziju notiek tirdzniecība un ka tā tomēr ir tāda artērija, ar ko ir iespējams turēt pie dzīvības Latvijas dzelzceļu?
Mums blakus dzīvo valsts, kas uzvedas kā sērijveida slepkava. Mēs ļoti ilgi esam kā valsts un sabiedrība mēģinājuši to neievērot.
Tad šie ekonomiskie ieguvumi būtu jāliekl zemāk nekā iespējamie drošības apdraudējumi?
Tā ir politiskā izšķiršanās, bet apzināmies, kas ir kaimiņš."
"Valdība ir infomēta par NBS rosinājumu izpētīt "par un pret" bloķējot un/vai demontējot atsevišķus sliežu posmus Latvijas un Krievijas/Baltkrievijas pierobežā. Jautājums tika skatīts slēgtajā sēdes daļā, tāpēc detalizētu informāciju sniegt patlaban nav iespējams. Uzdots Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Ārlietu ministrijai, kā arī Valsts deošības iestādēm analizēt riskus un ieguvumus un tos iesniegt līdz gada beigām."
NP: Vai šobrīd gan politiķiem uz galda, gan sarunās, kas visticamāk notiek aiz slēgtām durvīm šis jaut’jums vispār ir cilāts un bijis dienaskārtībā?
Jā, mēs esam informējuši Aizsardzības ministriju. Militārais viedoklis ir sniegts.
NP: Tas nozīmē, ka bumba ir aizsardzības ministrijai un šis ir tagad politiskais lēmums, kas jāpieņem?
Es tagad negribu diskutēt. Tagad tas ir politisks lēmums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
