Uz saturu

Ardievas neglītajiem kabeļu mudžekļiem uz namu jumtiem. Pļavniekos izmēģina jaunu risinājumu

2025. gada 26. novembrī 21:13

Rīgā jau gadiem turpinās diskusijas par gaisvadu kabeļiem – mudžekļiem, kas veidojas uz daudzdzīvokļu māju jumtiem un pagalmos. Pārvietot tos pazemē praksē esot dārgi un tehniski sarežģīti. Trešdien, 26. novembrī, Pļavniekos prezentēts pilotprojekts, kur vairāk nekā 40 kabeļu starp četrām mājām tiek apvienoti vienā kopīgā risinājumā. Vai tas var kļūt par paraugu visai Rīgai?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai gan jaunus gaisvadus Rīgas vēsturiskajā centrā teju 20 gadus vairs nedrīkst būvēt, un jaunos elektronisko sakaru tīklus paredzēts ierīkot pazemē, veco kabeļu mudžekļi uz jumtiem joprojām palikuši. Operatori norāda, ka pazemes komunikāciju kanāli ir pilni, izbūve sarežģīta un dārga, turklāt daudzviet tas nozīmētu paļauties uz viena operatora pazemes infrastruktūru.

Dmitrijs Ņikitins
"Bite Latvija" platjoslas un IKT infrastruktūras direktors

"Pilotprojekta mērķis ir parādīt pilsētai, kā varētu izskatīties sakāroti gaisvadi, jo, tā kā gaisvadi izskatās šobrīd, nav labi. Tie bojā jumtus, skatu, to visi ļoti labi zina. Ar šo problēmu pilsēta cīnās ļoti labu laiku. Mēs apvienojāmies ar citiem sešiem operatoriem un radījām pilsētai savu redzējumu par to, ka gaisvadi varētu būt sakārtoti, droši, mūsdienīgi."

Šie vadi traucē gan remontdarbiem un ēku siltināšanai, gan rada papildu slodzi konstrukcijām, kā arī bojā pilsētas skatu.

Valters Balakleitis
Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma "Selectum Home" valdes loceklis

"Ņemot vērā, ka tas jautājums ir sāpīgs bijis, kopš es sevi atceros šajā nozarē, un tie ir vairāk nekā 20 gadi, vienmēr bijusi problēma šie nemarķētie kabeļi, kas radījuši diezgan lielu diskomfortu iedzīvotājiem. Tas tieši skar visādus remontdarbus un konstrukciju būvēšanu. Pie pirmā procesa, kas deva viņiem šo iespēju sakārtot, paši klienti bija gatavi atbalstīt visu šo ieceri."

Pilotprojekta kontekstā tiek apspriests arī konkurences aspekts. Pašlaik daļa pazemes komunikāciju kanālu pieder vienam operatoram, tāpēc citi pakalpojumu sniedzēji norāda uz vienlīdzīgas pieejas nepieciešamību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Māris Špicka
Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs

"Pret šo risinājumu, protams, mums šķiet tas veiksmīgs, attīstāms tālāk šāds jautājums. Man šķiet, ka, ja varbūt sākotnēji būtu pieņemti izsvērtāki lēmumi par tiem risinājumiem, kādā veidā mēs varam pret problemātiku cīnīties, ka tiešām ir ļoti daudz nesakārtotu vadu, tad tie risinājumi varētu būt vairāki. Sākotnēji tad tas ieguvums visiem būtu lielāks nekā kā viens risinājums pilnīgi visos gadījumos, proti, šos vadus ierīkot pazemē, kur dažviet tas nav iespējams."

Pilotprojekta ietekme būs zināma tuvākajos mēnešos. No šiem secinājumiem būs atkarīgs tas, vai Rīga saglabās līdzšinējo pieeju – jauniem elektronisko sakaru tīkliem prasīt izbūvi tikai pazemē un gaisvadus pakāpeniski ierobežot –, vai arī gaisvadu konsolidācija kļūs par jaunu pilsētvides standartu.

Valdis Dombrovskis
RD Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes vadītājs

"Es domāju, ka būtu jāskatās tajā virzienā, ka šādi konsolidācijas projekti varētu tikt veikti vairākās Rīgas vietās, bet pirms tam mums būtu ekspertu līmenī un arī politisks atbalsts jāsaņem tam, lai normatīvajā regulējumā tas tiktu iestrādāts."

Pļavnieku posma sakārtošana izmaksāja ap 15 000 eiro, un to vienlīdzīgi sedza visi tajā iesaistītie operatori.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm