Speciālisti ceļ trauksmi par to, kas notiek ar mazajiem vēža pacientiem pēc pilngadības
Kas notiek ar pacientu brīdī, kad viņš kļūst pilngadīgs? Gan pacientu vecāku organizācijas, gan mediķi uzskata, ka pāreja no bērnu uz pieaugušo medicīnu Latvijā šobrīd ir pārāk nesakārtota. Īpaši izgaismo onkoloģijas slimnieku ārstēšanu, kas ir maratons, nevis sprints. Diemžēl ir arī gadījumi, kad apjukuma un neskaidrību dēļ jaunietis, nonācis pieaugušajiem paredzētajā medicīnas sistēmā, pēc pilngadības sasniegšanas pārtrauc ārstēšanos.
Katru gadu diagnoze – vēzis – skar aptuveni 60 mazos pacientus un, protams, viņu ģimenes. Lai arī ārstēšana lielā daļā gadījumu ir veiksmīga un audzējus izdodas uzveikt, tomēr bērnu onkoloģijas jomā aizvien daudz izaicinājumu.
Bērnu slimnīcā pastāvīgi ārstējas ap 700 pacientu ar onkoloģiskām slimībām, daļa no tiem – 150 – ir jaunieši vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Ārstēšanās no audzējiem mēdz būt ilgstoša un bieži vien atkārtota, un nereti ir gadījumi, kad bērns terapijas laikā kļūst pilngadīgs, taču, kā norāda Bērnu slimnīcas vadītājs Valts Ābols, ārstniecības procesā bērns nekļūst par pieaugušo vienas diennakts laikā. Esot jāatrisina gan praktiski, gan juridiski jautājumi, kā uzlabot pāreju no bērna un pieaugušo medicīnu.
"Mums ir speciālisti, kam ir atļauts darboties līdz 18 gadu vecumam, kas nozīmē, ja pacietam ir 18 gadi un viena diena, tad teorētiski šī darbība vairs nav īsti legāla. Tā kā šie jautājumi ir jārisina, kādā veidā mēs šīs tiesības turpināt bērnu uzraudzību nodrošināsim. Šis ir jautājums arī par finansēm, jo mums mainās finansējuma veids, kā tiek organizēta bērnu medicīna līdz 18 gadu vecumam un kā ir no 18 gadiem."
Tas skar arī jautājumu par datu apmaiņu starp Bērnu slimnīcu un pieaugušo medicīnas iestādēm. Par to īpaši norūpējušās pacientu vecāku organizācijas. Nereti jaunietis, kurš gadiem ārstējies ar plašu atbalstu Bērnu slimnīcā, pēkšņi viens pats nonāk ārsta kabinetā kādā no lielajām valsts slimnīcām, turklāt – kā balta lapa.
"Viena svarīga lieta, lai viņš komunicētu jau iepriekš pirms pārejas, lai viņš komunicētu ar nākamo ārstu, lai viņš jau būtu iepazinies, vēl esot Bērnu slimnīcā. Jau zinātu, kas viņu gaida tālāk uz priekšu, kurš dakteris būs viņam pretī. Arī neziņa, kur viņam tālāk būs jāiet, kā tālāk notiks ārstēšana, un viss pārējais. Viņš ir ļoti apjucis un apmulsis, vistraģiskākais ir tas, lai tas jaunietis nepārtrauktu to ārstēšanu."
Stradiņa slimnīcas pārstāve norāda, ka procesam jābūt tādam, lai atbildība par sekošanu līdzi veselības stāvoklim nepaliek tikai jaunieša un viņa vecāku ziņā.
"Protams, nepieļaujama ir tāda situācija, ka pacients jūtas samulsis un pacienta ģimene ir samulsusi un atsakās no ārstēšanās tikai tāpēc, ka nezina šī pacienta kaut kādu ceļa posmu. Mēs kā ārstniecības iestādes esam tieši atbildīgas pirmām kārtām, par to, lai izveidotu pacientam līganu šo pāreju."
Ja ārstēšanās jau ir uzsākta Bērnu slimnīcā, to tur arī turpina, pat ja jaunietis kļūst pilngadīgs. Taču nepieciešami grozījumi saistībā ar zāļu apmaksu no valsts puses.
"Uzsvars ir uz to, kas šim bērnam, neatkarīgi no tā, vai viņam ir 18 vai 21 gads, kas viņam ir nepieciešams. Izejot no viņa vajadzībām, lai šo te medikamentu, ko viņš ir saņēmis, lai viņš to arī turpina saņemt. Tas ir numur viens! Tur noteikti ir jābūt sadarbībai starp ārstiem. Otrkārt, ja nepieciešams, ir jāgroza normatīvie akti. Ja mēs runājam par bērniem vai jauniešiem pārejas vecumā, kuriem ir onkoloģiskas saslimšanas, mēs nerunājam par daudziem tūkstošiem bērnu, mēs runājam par dažiem desmitiem bērnu."
Veselības ministrijas plānos ir arī pārskatīt vecuma slieksni, līdz kuram jaunietis var turpināt ārstēties Bērnu slimnīcā, kur pirmo reizi nonācis ar onkoloģisku diagnozi. Pasaulē šis vecuma slieksnis ir ļoti atšķirīgs, pie atsevišķām diagnozēm un situācijām pat līdz 24, 30 un pat 39 gadu vecumam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
