"Beidzot ir kaut kādi iepriecinoši dati." Latvijas ekonomikā sāk manīt izaugsmi

Šonedēļ saņēmām ziņas, ka atsevišķās vietās Latvijā jau iestājusies meteoroloģiskā ziema, tomēr kaut kādas pavasara pazīmes pamanās mūsu ekonomikā, kas pēdējos gados ilgstoši stagnējusi.

Nule publiskoti jaunākie iekšzemes kopprodukta dati, un trešajā ceturksnī mūsu tautsaimniecība augusi par 2,5%. Spēcīga izaugsme gan ekonomikai ļoti svarīgajā apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā, neliels kāpums arī mazumtirdzniecībā.

"Beidzot ir kaut kādi iepriecinoši dati, jo pēdējā laikā, faktiski no pērnā beigām, mani visu laiku pavadīja sajūta, ka statistiķi nenovērtē ekonomikas izaugsmi," norāda Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Puķe.

Latvijas Bankā akcentē, ka, par spīti ģeopolitiskajai spriedzei un ASV prezidenta Donalda tarifu jezgai, eksportam ir labs pienesums, investīciju ziņu šogad kopumā pozitīvi signāli, kreditēšanas apjomi beidzot izkustējušies un izskatoties, ka arī ilgi gaidītais iekšējais patēriņš sāk mosties, ko apliecina jaunākie mazumtirdzniecības apgrozījumu un patērētāju noskaņojuma dati.

Lai arī pēdējos trijos mēnešos fiksēts straujākais ceturkšņa izaugsmes temps kopš pandēmijas laika svārstībām, šogad deviņos mēnešos kopumā Latvijas ekonomika augusi par joprojām pieticīgiem 1,7%. Attiecīgi gluži plaukstas vēl nesit.

"Tā, ka jūtam, ka nu ir "draivs", nu ir aizgājis, nav, bet tās ziņas ir ļoti labas kopumā. Jautājums, vai tas noturas vairākus periodus pēc kārtas. Šis varbūt ir tas stāsts, kad jāņem vārdi atpakaļ, jo mēs teicām, ka būs sliktāks, nekā šobrīd rādās. Pagājušā gadā tas piepildījās. Ja tas "trends" ies uz augšu, tas ir labi. Kas tajā visā var nākt līdzi ne tik labs… Ka teiks – nu jau mums iet labi, nekādas izdevumu samazināšanas mums nevajag, viss aug un attīstās, un mums vēl ir astoņi gadi, lai dubultotu ekonomiku. Ar 1,7% vai 2% diez vai tas sanāks," norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

Tāpat, lai arī jaunākie ekonomikas dati iepriecina, joprojām ir jomas, kurās sokas švakāk.

"Pēdējie gadi no laikapstākļu viedokļa nav bijuši tie rožainākie. Lauksaimniecībā un arī mežiztrādē bija zināmas, teiksim, problēmas. Mainīgas sekmes ir dažādos pakalpojumu sektoros, un brīžiem nevar īsti īsti saprast, kas tur notiek. Bet es teiktu, ka droši vien būvniecība un apstrādes nozares un tās apakšnozares būs tomēr viens no galvenajiem tādiem vilcējiem," saka Puķe.

Ekonomistu ieskatā, varētu būt ielikts labs pamats tālākai tautsaimniecības izaugsmei.