Kredītreitingu aģentūras brīdina valsti nedzīvot pāri saviem līdzekļiem
Rudens Latvijā ierasti ir budžeta laiks, un valsts galvenā politikas dokumenta zīmē arī pagāja šī nedēļa. Saeimā atbildīgā komisija pabeidza darbu pie attiecīgo likumprojektu sagatavošanas izšķirošajam balsojumam parlamenta plenārsēdē, Eiropas Komisija deva savu atzinumu, ka mūsu jaunais tēriņu plāns nepārkāpj Briseles tērēšanās fiskālos, savukārt Latvijas valdība aiz slēgtām durvīm iepazinās ar ikgadējo ziņojumu par valsts kredītreitingu.
Attiecīgo rādītāju, proti, kredītreitingu piešķir īpašas aģentūras, tā sauktais lielais trijnieks ir "Standard & Poor’s", "Moody’s" un "Fitch". Šo institūciju atzinumi ietekmē gan, piemēram, ārvalstu investoru vērtējumu par kādu iespējamu ieguldījumu vietu, gan procentlikmes, to cik dārgi vai lēti valdība var aizņemties, lai pārkreditētu pašreizējās saistībās, un cik ik gadu būs jāmaksā procentu maksājumos.
Vienkāršāk sakot, valsts kredītreitings ir svarīgs.
Jaunākais aģentūru ziņojums par Latviju pieejams no "Fitch". Skalā, kur "AAA" ir augstākais vērtējums, bet D jau defolts, Latvijai šomēnes apstiprināts drošs "A-" reitings. Tomēr salīdzinājumam – gan Lietuvai, gan Igaunijai šis novērtējums ir nedaudz augstāks.
Sava veida atspulgs tam redzams arī Eiropas Komisijas jaunākajā novērtējumā. Latvija uzņēmusi kursu, lai parāds sasniegtu aptuveni 55% no iekšzemes kopprodukta, arī Lietuvā un Igaunijā saistību apmērs augs, bet kaimiņiem situācija labāka.
Te svarīgi piebilst – nākotnē, potenciāli pārsniedzot Māstrihtas kritērijos noteikto 60% robežšķirtni, iespēja iedzīvoties sankcijās no Briseles.
Arī aģentūras "Fitch" pārstāve intervijā TV3 Ziņām brīdina par aizraušanos ar dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem. Svarīgi, lai Latvija parāda līmeni tiešām nostabilizētu ap šiem 55%, citādi tas jau sāks spiest ne tikai uz valsts finansiālajām iespējām, bet jau arī uz pašu reitingu, kas savukārt vēl vairāk var ietekmēt mūsu rocību.
"Pieaugošs parāda līmenis ierobežo valdību iespēju reaģēt uz nākotnes ekonomiskiem satricinājumiem, jo sašaurinās fiskālā elastība. Otrs iespaids no pieaugoša parāda līmeņa ir lielāki procentu maksājumi par valdības parādu, kas savukārt ierobežo iespējas no budžeta finansēt citas vajadzības."
Vai Baltija vairs nav taupīga? Lai arī triju valstu parāda līmenis joprojām ir zem Eiropas Savienības vidējā, uz šo jautājumu šonedēļ meklēja atbildi īpašā diskusijā Rīgā. No igauņu ekonomista izskan, ka, salāgojot vajadzības un iespējas, nepietiek tikai pārskatīt jau esošos, ieplānotos izdevumus, bet svarīgi arī nelikt klāt pārāk daudz jaunu tēriņu.
Šajā jomā, tā teikt, fiskāli grēkojot arī, piemēram, Igaunijā, bet kopumā kaimiņvalstīs neesot tik kaismīga diskusija par parādu, cik Latvijā.
"Igaunijas gadījums noteikti ir nedaudz labāks kā Latvijā un Lietuvā, kad runājam par parāda līmeni pret IKP. Bet, kā jau es teicu, Igaunijai šī vispār ir jauna situācija. Mums valdības parāds sāka strauji pieaugt tikai pēc 2020. gada."
"Mēs joprojām esam diezgan tālu no Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 60%. Viennozīmīgi tā nav laba ideja uz to paļauties, bet tā ir."
Latvijas finanšu ministrs klāsta, ka pēdējie gadi tomēr esot ārpuskārtas situācija: "Ir divi lielie izņēmumi, kas izsita Baltijas valstis no fiskālās politikas kursa. Viens bija kovida krīze, kas lika valstīm daudz vairāk aizņemties. Latvija aizņēmās vairāk, to mēs nevaram noliegt."
Otrs piesauktais – karš Ukrainā, aizsardzībai nepieciešamā nauda. Iespēju robežās esot mēģināts pārskatīt izdevumus citās nozarēs, bet galu galā politiskā izšķiršanās bija aizņemties vēl un, pēc būtības, īsto rēķinu atstāt vēlākam, iespējams, jau citiem politiķiem.
"Labi, tad apskatāmies otru alternatīvu. Otra alternatīva bija radikāli celt nodokļus, radikāli celt nodokļus," norāda Ašeradens.
Gala lēmumi par nākamā gada budžetu un attiecīgi valsts tālāko fiskālo kursu – nākamnedēļ Saeimā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
