Valdība noslēgusi nākamā gada budžeta veidošanu – koalīcijas partneri sola, ka tas netikšot torpedēts

Valdības sēde šajā pēcpusdienā sākās ar kavēšanos, jo nebija ieradušies Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ministri. Tas samulsināja valdības vadītāju Eviku Siliņu (JV).

Sēdi nācās atlikt par pusstundu. Sākot darbu, izvērtēti gandrīz 600 iesniegtie priekšlikumi. Un valdība radusi iespēju papildus piešķirt 22,3 miljonus eiro. Samazinot parāda apkalpošanas izmaksas un palielinot ieņēmumus no "Latvijas valsts mežu" dividendēm, nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts "Rail Baltica" pārprojektēšanai un lauku ģimenes ārstu atbalstam.

Koalīcijas partneri aizvadītajās dienās arī spējuši vienoties par vairākiem kompromisiem. Visplašāko rezonansi izraisīja lēmums Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) auditēt, nevis šo iestādi faktiski likvidēt, kā bija rosinājusi ZZS.

Sēdes noslēgumā premjere interesējās, vai ZZS, tāpat kā pārējie partneri, pildīs solījumu un atsauks visus savus priekšlikumus, ko valdība nav atbalstījusi.

Uz to "zaļzemnieku" ekonomikas ministrs Viktors Valainis viņai atbildēja: "Mēs gaidām, kad arī visi pārējie pildīs savas vienošanās. Tā, ka no mūsu puses viss kārtībā, nav problēmas! Priekšlikumi nav jau tikai mums, kas ir jāatsauc. Priekšlikumi arī citiem kolēģiem ir iesniegti."

Siliņa turpināja: "Es saprotu, ka "Progresīvie" ir jau arī kaut ko izdarījuši ar saviem. Un arī mēs ar saviem priekšlikumiem jau esam attiecīgi rīkojušies."

Par spīti koalīcijā valdošajām domstarpībām, valdību veidojošās partijas ir apņēmušās netorpedēt budžeta apstiprināšanu Saeimā, lai neapdraudētu finansējuma palielinājumu aizsardzībai, kas ir budžeta galvenā prioritāte.

"Darbs ir izdarīts, paldies visiem! Un tālāk jau otrais lasījums jau šonedēļ tālāk Saeimas komisijā," teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi – 17,9 miljardi eiro. Galīgajā lasījumā to paredzēts pieņemt decembra pirmajā nedēļā.