"Krievi Krievijā tic šai smadzeņu skalošanai." Žurnālists par okupantu "speciālo militāro operāciju"

Kramatorskā un Slovjanskā karš nav tikai tas, kas notiek frontē, jo pašas pilsētas ir fronte. Karš ir kļuvis par ikdienas sastāvdaļu — sprādzienu skaņas, pēkšņi aviācijas bumbu triecieni un nepārtraukta dronu sīkoņa debesīs.

Jau atkal kārtējais aviācijas uzlidojums – šajā reizē viens bojāgājušais un vismaz seši ievainotie. "Sieva kā reiz virtuvē traukus mazgāja. Labi, ka viņa pie izlietnes stāvēja un šis viss viņai garām aizlidoja. Es pats biju garāžā," par okupantu teroru stāsta Kramatorskas iedzīvotājs Viktors.

"Es piezvanīju, kaimiņš necēla telefonu un atnācu apskatīties, kas te noticis. Dzirdēju, ka kaut kas atlidoja," saka Kramatorskas iedzīvotāja Svitlana.

FPV drons nav tikai ierocis, kas lido uz kādu iepriekš noteiktu mērķi. To vada operators – krievu karavīrs reāllaikā, redzot kameras attēlu. Tādēļ šeit to dēvē šādi – "civilo medības".

Kamēr Limanas virzienā Ukrainas Bruņotajiem spēkiem izdodas veiksmīgi krievu armiju atsist atpakaļ, okupanti pastiprina spiedienu Kramatorskas un Slovjanskas virzienā no citiem frontes flangiem. Pilsētas no okupantu karaspēka pozīcijām šķir vien nepilni deviņi kilometri un šodienas dronu karā tā jau tiek uzskatīta par tā saukto "red" jeb "sarkano zonu".

Bet cilvēki šeit tomēr vēl cer uz labāko. Kramatorskas draudzes mācītājs, kura baznīcu okupanti sabombardēja jūnija beigās, rāda, kā sakopti gruveši. Neskatoties uz nepārtrauktajiem sprādzieniem, draudze turpina strādāt, palīdzēt šeit palikušajiem.. Ar ticību, ka ukraiņi Donbasu noturēs, te dzīvo pārsvarā visi palikušie.

"Es esmu redzējis stāstus, ka cilvēki dzīvo bez elektrības, bez ūdens un izdzīvo. Mēs arī to izturēsim. Man sieva ir guloša, lūk, otrajā stāvā, tur mēs dzīvojam. Pagaidām negrasāmies braukt prom. Kaut tas nelietīgais šakālis beidzot nosprāgtu."

Drošības situācijas dēļ uz Doneckas apgabalu reti kurš riskē doties – bet šajā reizē TV3 Ziņas iepazinās ar kurdu izcelsmes žurnālistu, rakstnieku no Zviedrijas. Visu šo kara gadu laikā Mustafa Kans ir bijis te – sekojis dažādiem cilvēkiem. Viņš raksta grāmatu par Krievijas sākto karu Ukrainā.

"Šis nav karš tikai par zemi, šis ir karš par izdzīvošanu, savas identitātes saglabāšanu. (..) Šo gadu laikā esmu sekojis līdz karavīru stāstiem Bahmutā, Avdijivkā, Kreminnā. Esmu dzīvojis kopā ar omītēm, opīšiem, ģimenēm. Ja jūs pajautāsiet cilvēkiem Latvijā vai Zviedrijā, kas ir karš – atbilde būs bumbas, posts, bet tas ir kaut kas vairāk. Kas notiek cilvēku acīs pēc četriem gadiem karā, kas notiek ar ķermeni, uztveri, sapņiem… (..) Bet kas šī ir par speciālo operāciju? Krievi Krievijā tic šai smadzeņu skalošanai. Brauc un apskaties pats – tāpēc es šo daru, lai aiznestu patiesību," norāda kurdu izcelsmes Zviedrijas žurnālists.