Top jauns Teiču rezervāta plāns – vietējie prasa skaidrākus noteikumus
Dabas aizsardzības pārvalde sākusi darbu pie jaunā Teiču dabas rezervāta aizsardzības plāna, kas noteiks, kā šo unikālo teritoriju apsaimniekos nākamos 12 gadus. Plāna izstrādē īpaši svarīga ir iedzīvotāju līdzdalība, tāpēc šonedēļ Atašienē un Barkavā notika pirmās tikšanās ar tiem, kuri dzīvo un strādā rezervāta tuvumā.
Teiču dabas rezervāts ir lielākais dabas rezervāts Latvijā un viena no neskartākajam dabas teritorijām, kuru gadu desmitiem sargā stingri noteikumi. Šie ierobežojumi būtiski skar arī apkārtnē esošos lauksaimniekus, zemes īpašniekus un vietējos iedzīvotājus. Ar pašreizējo situāciju viņi nav apmierināti un no jaunā dabas aizsardzības plāna cer sagaidīt lielāku skaidrību un dialogu.
Lai saņemtu aktuālo informāciju par topošo aizsardzības plānu un paust savu viedokli, par to, kā rezervāts būtu jāapsaimnieko turpmāk, šonedēļ Dabas aizsardzības pārvalde uz sanāksmēm Atašienē un Barkavā aicināja ikvienu, kuru skar Teiču dabas rezervāta tuvums.
"Gribētos, lai tas purvs ir, kā purvs, es saku, man ļoti sāp, ka pa tiem 43 gadiem viņš ir izmainījies, viņa vairs tādā purva izpratnē, kā mums bija, viņa nav. Tas viss ir uzkāpis augšā, purva mala bija skaista, tur tecēja upīte, pa upītes krastu auga priedes, auga egles, skaista taciņa, kur baravikas gājām lasīt, un ziniet pirms 4 gadiem es aizgāju ekskursijā, tas, ko es ieraudzīju, tas ir ārprāts," saka Atašienes iedzīvotāja Anna.
"Man ir īpašums, tieši pašā rezervāta centrā. Nu nedrīkst būt tā, ka, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir īpašumi, kur arī ir tādi ierobežojumi, kas faktiski viņiem kaut ko atņem, piemēram, konkrēti mežs – cik viņu var kopt, vai viņu vispār var kopt, lai nav tā, ka mežs skaitās jums, bet īstenībā, viņš jums nepieder," saka zemes īpašnieks Tālis.
Galvenokārt satiktie iedzīvotāji uzsver — viņi ir par dabas saglabāšanu, taču rezervāta teritoriju, viņuprāt, nedrīkst atstāt novārtā. Cilvēki norāda, ka arī stingri aizsargātās teritorijās dabai arī nepieciešama kopšana.
"Visas tās meža teritorijas, kur viss ir sakritis krustu šķērsu, trūd, pūst no dabas viedokļa tas varbūt ir, bet es nezinu, tas skats ir briesmīgs, viss iet bojā, kukaiņi vairojas, līdz ar to, arī uz privātiem mežiem pāriet, mūs arī tas skāra – tieši no rezervāta robežas tie astoņkāju mižgrauži savairojās un nāca uz mūsu pusi tā invāzija," saka Atašienes iedzīvotājs Mārtiņš Grandāns.
"Zemniekiem jau ir aktuālāka problēma, par tām visām buferu zonām un ierobežojumiem, kas būs, ko drīkstēs darīt, ko nedrīkstēs, cik liela teritorija būs, cik būs noteikts no rezervāta kādas platības, tāpat mums zemniekiem lielākās problēmas ir ar putniem, it kā mēs ļoti saprotam, ka ir ļoti jauki skatīties, bet lauksaimniekiem sagādā problēmas, nāk gājputni, ar to mēs visu cīnāmies," saka zemniece Maruta Kreiškāne.
Jaunais Teiču dabas rezervāta aizsardzības plāns top Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros, kurā tiek pārskatīti vairāki Latvijas rezervāti un nacionālie parki. Mērķis ir atjaunot novecojušos noteikumus, balstoties jaunākajos pētījumos un iedzīvotāju priekšlikumos, un panākt līdzsvaru starp dabas saglabāšanu un reģiona attīstību.
"Šis ir tas sākotnējais iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas mērķis, lai pēc tam pusotra, diviem gadiem mēs nāktu ar piedāvājumu, ko mēs redzam, ko var atrisināt, kas varbūt ir neatrisināmas problēmas, bet, kur ir kaut kādi risinājumi iespējami un vai iedzīvotāji, tos akceptē un kas ir tas, ko mēs varam mainīt un darīt savādāk," saka Dabas aizsardzības pārvaldē.
Plāna izstrādes laikā eksperti pārbaudīs, kas šobrīd notiek dabā — kur atrodas retās sugas un biotopi, kā tie mainījušies un kā līdzšinējā apsaimniekošana ir ietekmējusi rezervāta vidi. Tiks apzinātas arī invazīvās sugas un meklēti risinājumi, kā tās ierobežot, kā arī sagatavoti priekšlikumi, kā uzlabot dabas stāvokli un sakārtot teritorijas zonējumu. Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka šādas diskusijas ar iedzīvotājiem ir neatņemama procesa daļa — tā tas ir vienmēr, pie jebkuras aizsargājamas teritorijas.
"Mēs katrs dzīvojam tai savā burbulī, bieži vien neiekāpjam viens otra kurpēs, tā, kā ļoti ceram, ka mēs iekāpsim viens otra kurpēs, gan īpašnieki mūsu kurpēs, gan to, kuri vēlas dabu saglabāt, gan arī otrādāk, arī mēs tos cilvēkus sapratīsim un uzklausīsim, kur tā problēma ir un kaut kādus risinājumus dabūsim, lai visiem ir labāk," norāda DAP.
Viedokļus un priekšlikumus par Teiču dabas rezervāta turpmāko attīstību iedzīvotāji aicināti iesniegt arī rakstiski līdz 31. decembrim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
