Agrīna bērnu attīstības pārbaude – nepieciešama, taču jaunais rīks ģimenes ārstiem raisa bažas
Valdība šonedēļ apstiprināja rīcības plānu mātes un bērna veselības uzlabošanai un demogrāfijas stiprināšanai. Nākamgad tam atvēlēts finansējums jau 20 miljonu apmērā. Iecere, protams, apsveicama, ņemot vērā bēdīgos demogrāfiskos rādītājus. Taču par vienu šī plāna sadaļu – bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu, kas ģimenes ārstiem būs jāliek lietā jau nākamgad, paši ģimenes ārsti ir gana lielā neizpratnē.
Latvijā trūkst pietiekamu un detalizētu datu par bērnu mentālo veselību un attīstību, lai gan tieši dažādu neiropsihisko un uzvedības traucējumu izplatība bērnu vidū pieaugusi.
Bieži vien gan ģimene, gan ārsti palaiž garām signālus, kas liecina – bērniņš neattīstās kā vajadzētu. Vai tas būtu autisms, valodas, intelekta vai uztveres spēju traucējumi – svarīgākais, to pēc iespējas agrāk atklāt.
"Jo agrīnāk mēs atpazīstam, ka bēram ir kādas attīstības grūtības, ne obligāti diagnoze, bet ka viņš jau kavējas savā attīstībā, jo agrīnāk mēs sākam sniegt mērķtiecīgāku atbalstu un rehabilitāciju – mērķtiecīgāk trenēt tās spējas, kas ir apgrūtinātas, jo lielākas ir mūsu spējas palīdzēt. Mēs varam panākt labāku rezultātu ar salīdzinoši mazākiem resursiem, tas ko mēs agrīni ieguldam bērna attīstībā, ir tas, ko pēc tam varam ieekonomēt darba nespējā vēlākās dzīves stadijās," saka Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Latvijā vairākus gadus pētnieku komanda izstrādāja inovatīvu rīku bērnu agrīnās attīstības risku identifikācijai – ar nosaukumu BAASIK, tas izveidots, lai efektīvi noteiktu bērnu attīstību līdz sešu gadu vecumam.
Paredzēts, ka ģimenes ārstiem jau nākamgad šis digitālais rīks būtu jāievieš savās praksēs – un dažādi bērnu apskašu dati jāievada īpašā sistēmā. Ģimenes ārsti par to ir sašutuši, jo viņi šo digitālo risinājumu redzējuši vien pirms pusgada – vēl tapšanas procesā, un tas bijis laikietilpīgs rīks.
Par to rīku kā tādu – vai tas nebūs tik milzīgi apjomīgs, ka man būs pat laika uz to bērnu paskatīties, bet es visu laiku ķeksēšu ķekšus uz jautājumiem, no kuriem es pat uz daļu īsti nevaru ieraudzīt, vai bērns uzceļ trīs klucīšus vai tikai divus klucīšus tornītī, man tas tik un tā ir jāvaicā viņa vecākiem.
Ģimenes ārsti tika vērsušies ar lūgumu, lai viņus iesaista rīka izstrādē, lielākās bažas – ka šis rīks praksē būs nelietojams un bremzēs darbu.
"Tā ir tā mūsu baža – ka kārtējais digitālais rīks tiek izstrādāts bez to cilvēku iesaistes, kuriem realitātē ar to būs jāstrādā! Mēs neesam pret profilaktiskām apskatēm, ne pret skrīningiem, ne pret Mātes un bērna plānu kā tādu, bet pret šo konkrēto rīku, par kuru mums nav ne jausmas, kas tur ir, bet viņš tiek virzīts," saka Nicmane – Aišpure.
Tikmēr Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzskata – lai ieviestu visaptverošu bērnu skrīnigu BAASIK ģimenes ārsti ir pamatu pamats, bez viņiem skrīnīga ieviešana nav iespējama. Ministrs gan mierina, ka tas notikšot soli pa solim.
Šī programma ir ļoti būtiska, bet es saku – mēs pieņemam šodien to plānu, vienmēr Latvijā ir tā, kad tu pieņem kādu plānu vai kādu stratēģiju, visi grib jau redzēt, ka tajā stratēģijā viss jau ir iekšā no A līdz Z. Tā nav! Darbi turpinās. Lai realizētu katru plānu ir nepieciešama sadarbība ar nozari, šajā gadījumā par to BAASIKu ir ļoti būtiski sadarboties ar ģimenes ārstiem, kurus šobrīd arī uztrauc – "mēs jau nezinām daudzas lietas" – mēs atkārtojam, mēs ar viņu visu nākamo gadu satiksimies un visu nākamo gadu būs jāstrādā kopā.
Pasaules pētījumi liecina – vienīgais veids, kā pēc iespējas lielākai daļai bērnu atpazīt agrīnas attīstības grūtības – ir mērķtiecīgs skrīngs.
"Noķert visus bērnus mēs varam tikai tad, ja ir ieviesta skrīniga programma. Latvijā problēma bija tāda, ka mums vienkārši nebija instrumentu skrīnigam," bilst Bezborodovs.
Pētījumi liecina, ka dažādiem attīstības riskiem ir pakļauta aptuveni trešdaļa bērnu, savukārt tieši psihoneirioloģiekie traucējumi skar ap 13% bērnu un pusaudžu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
