"Pastāv iespēja, ka ASV nodos Ukrainu." Makrons nopludinātā telefonsarunā brīdinājis, ka Zelenskim draud briesmas

Saskaņā ar iegūto telefonsarunas transkriptu Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un Francijas prezidents Emanuels Makrons sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairākiem citiem Eiropas vadošajiem politiķiem izteicās, ka ASV varētu nodot Ukrainu un Eiropu.

Agrseorvalsts Krievijas prasības par Ukrainas teritorijām ir viens no delikātākajiem miera sarunu punktiem. "Pastāv iespēja, ka ASV nodos Ukrainu teritoriāli bez skaidrības par drošības garantijām," sarunas transkriptā atrakstīts Makrona teiktais. Viņš norādīja, ka Zelenskim draud "lielas briesmas".

Noskaties: "Tas ir pilnīgs blefs – nekādu pamieru viņi nevēlas." Ukrainas aizstāvji par krievu okupantu meliem

Saskaņā ar piezīmēm Mercs pauda, ka Zelenskim turpmākajās dienās jābūt "ļoti uzmanīgam". Viņš norādījis, ka ASV sarunu vedēji, nekustamo īpašumu magnāts Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners, "spēlē spēles gan ar jums, gan ar mums".

Šie un citi izteikumi telefonsarunas transkriptā ilustrē eiropiešu neuzticēšanos abiem Trampa "miera sūtņiem". Lai gan eiropieši pastāvīgi slavē Vašingtonas jauno miera iniciatīvu, šis dokuments liecina, ka papildus Mercam un Makronam arī citi sarunas dalībnieki ir skeptiski noskaņoti.

Viņu starpā ir arī Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, kurš ir viens no nedaudzajiem eiropiešiem ar labām attiecībām ar Trampu. "Mēs nedrīkstam atstāt Ukrainu un Volodimiru vienus ar šiem puišiem," tā Somijas prezidents izteicās par Vitkofu un Kušneru.

Šajā sarunā arī Trampa augstu vērtētais NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pievienojās Stubam: "Es piekrītu Aleksandram, ka mums ir jāaizsargā Volodimirs."

Sarunā apspriestais ir pretrunā, piemēram, NATO šefa Rutes publiski paustajam alianses ārlietu ministru sanāksmē, kas notika trešdien, tātad īsi pēc nopludinātās sarunas.

"Visā pasaulē ir tikai viens cilvēks, kurš spēja pārraut strupceļu Ukrainas kara jautājumā – ASV prezidents Donalds Tramps. Un viņš to arī izdarīja," trešdien sacīja Rute.

Vēl viens kontrasts – ASV un Ukrainas pārstāvju sarunas Floridā. Pēc tam, kad Trampa vēstneši Stīvs Vitkofs un ASV prezidenta znots Džareds Kušners Maskavā tikās ar Putinu un pēc agresrovalsts uzklausīšanas baudīja greznas Kremļa stila vakariņas, ceturtdien Floridā sarunas daudz lietišķākas. Kijiva gan publiski pauž, ka miera sarunu process šķietot efektīvs. Tādās pašās domās ir arī Baltā nama saimnieks.

"Pašlaik viss notiek gana sekmīgi – gan Ženēvā, gan Floridā Ukraina tika sadzirdēta un mūsu pozīcijā patiešām ieklausījās. Tas ir svarīgi. Mēs ceram, ka tā tas arī turpināsies," pauž Zelenskis.

"Viņš (diktators Putins – red.) gribētu izbeigt šo karu. Tāds bija viņu… tāds bija viņu iespaids. (Jautājums: Vai Jūs tam ticat?) Tāds iespaids viņiem radās, jā. Viņiem radās sajūta, ka viņš patiešām vēlētos, lai karš beigtos. Es domāju, ka viņš pats gribētu atgriezties pie, teiksim, normālākas dzīves. Un, atklāti sakot, viņš droši vien gribētu atkal tirgoties ar ASV," klāsta Tramps.

Paralēli tā saucamajām miera sarunām agresora uzbrukumi neapstājas. Krievija šobrīd kontrolē vairāk nekā 19% Ukrainas teritorijas, un situācija frontē kļūst arvien smagāka. Ceturtdien diktators Putins kārtējo reizi publiski izteicās, ka ir gatavs ieņemt visu Donbasu apgabalu "ar spēku vai kā citādi".

Cieš arī Ukrainas civiliedzīvotāji. Naktī uz ceturtdienu Kremļa armijas uzbrukumos Ukrainā desmitiem tūkstošu cilvēku valsts dienvidos ir atstāti bez elektrības un apkures – smagi skarts infrastruktūras tīkls Hersonā un Odesā.