Vienā vilcienā var sakraut simtiem karavīru. Eksperts modelē, kā okupanti var izmantot sliedes uz Krieviju

Bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš modelēja iespējamos scenārijus: "No Pleskavas gaisa desantu divīzijas tiek iekrauti [karavīri] uz aptuveni aptuveni 60 platformām – tas ir viens vilciens. Ir iespējams iekraut 400 karavīrus pasažieru vagonos un uz platformām vēl vismaz 100 tehnikas vienības. [..] Vesels bataljons ar visu tehniku pārvietojas vidēji ar 80 kilometriem stundā, tas ir ļoti daudz. Tā vilciena garums ir kilometrus. "

Sacītajam oponē diskusijas dalībnieks bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks un Latvijas stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Leonīds Loginovs, norādot – šādu vilcienu "var uzspridzināt." Viņš arī vaicā – kāds būtu krievu karaspēka mērķis.

"Kās ir viņu mērķis? Atskries līdz Doma laukumam tie krievu karavīri?" izteicās Loginovs.

Savukārt Vērdiņš pauda: "Mērķis ir ieņemt teritoriju. Ne uzreiz, bet tāds mērķis viņiem ir. [..] Kā teica viens augstu stāvošs ierēdnis – man nav kristāla bumbas. ne man, ne jums nav kristāma bumbas, lai pateiktu – būs vai nebūs. Bet kā tā kopējā situācija vedina uz to, ka bez kristāla bumbas var modelēt situāciju."

Vai demontēt dzelzceļa sliedes uz Krieviju? Tas ir jautājums, kas nodarbina militāros ekspertus un ekonomistus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzskata, ka katra dzelzceļa līnija, kas fiziski savieno Latviju ar agresorvalstīm, ir risks. Dzelzceļš ir Krievu armijas mugurkauls, to pierāda arī karš Ukrainā. Droni un artilērija ir liels apdraudējums, bet pa dzelzceļu ierodas kājnieki, kas ieņem teritoriju.

Video: Sliežu nojaukšana uz Krieviju. Vai Latvijai šāds solis jāsper?

Krievu karaspēkam ir īpašas dzelzceļa vienības, kas spēj uzlikt sliedes dažu stundu laikā. Tāpēc, lai sliežu nojaukšana būtu efektīva, jānorok arī uzbērumi un jāveic vēl citi pretmobilitātes pasākumi pierobežā.

Bet vai jau pienācis īstais laiks? Parlamentā un valdībā šobrīd nav vienota redzējuma. Iespējams, ka trūkst informācijas. Līdz gada beigām izvērtējumi jāsniedz Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Ārlietu ministriju darba grupām, izsverot par un pret.

NBS jau tagad vēlas mazināt riskus, bet "Latvijas Dzelzceļš" norāda – sliežu nojaukšana apturētu tranzītkravas.

Dzelzceļa pārvadājumu apjomi Latvijā samazinājušies no 11,5 miljoni tonnu 2024. gadā līdz 7,6 miljoni tonnu šogad desmit mēnešos. Imports un tranzīts no Krievijas un Centrālāzijas 2024. gadā veidoja trešo daļu pārvadājumu.

Tāpēc sliežu demontāžai uz Krieviju būtu ietekme uz konkrētām kravu plūsmām, taču ne uz dzelzceļu kopumā. Latvijas dzelzceļam tas gan būtu ievērojams zaudējums.

Argumentos "par" sliežu nojaušanu izskan: dzelzceļš ir Krievijas armijas mugurkauls – pa to ātri var pārvietot tehniku un cilvēkus. Drošības eksperti un NBS skaidri saka – drošībai jābūt augstākai par šaurām ekonomiskām interesēm.

Savukārt "pret" argumentos izskan: sliežu demontāža pilnībā apturētu tranzītkravas ne tikai ar Krieviju/Baltkrieviju, bet arī Centrālāziju. Lēmumam būtu ilgtermiņa ekonomiskas sekas – pat gadījumā, ja nākotnē drošības situācija reģionā mainītos.