Sliežu nojaukšana uz Krieviju. Vai Latvijai šāds solis jāsper?
Vai demontēt dzelzceļa sliedes uz Krieviju? Tas ir jautājums, kas nodarbina militāros ekspertus un ekonomistus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzskata, ka katra dzelzceļa līnija, kas fiziski savieno Latviju ar agresorvalstīm, ir risks. Dzelzceļš ir Krievu armijas mugurkauls, to pierāda arī karš Ukrainā. Droni un artilērija ir liels apdraudējums, bet pa dzelzceļu ierodas kājnieki, kas ieņem teritoriju.
Krievu karaspēkam ir īpašas dzelzceļa vienības, kas spēj uzlikt sliedes dažu stundu laikā. Tāpēc, lai sliežu nojaukšana būtu efektīva, jānorok arī uzbērumi un jāveic vēl citi pretmobilitātes pasākumi pierobežā.
Bet vai jau pienācis īstais laiks? Parlamentā un valdībā šobrīd nav vienota redzējuma. Iespējams, ka trūkst informācijas. Līdz gada beigām izvērtējumi jāsniedz Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Ārlietu ministriju darba grupām, izsverot par un pret.
Vai nepieciešams demontēt dzelzceļa sliedes uz Krieviju?
Rezultāti:
64% - Jā
36% - Nē
NBS jau tagad vēlas mazināt riskus, bet "Latvijas Dzelzceļš" norāda – sliežu nojaukšana apturētu tranzītkravas.
Dzelzceļa pārvadājumu apjomi Latvijā samazinājušies no 11,5 miljoni tonnu 2024. gadā līdz 7,6 miljoni tonnu šogad desmit mēnešos. Imports un tranzīts no Krievijas un Centrālāzijas 2024. gadā veidoja trešo daļu pārvadājumu.
Tāpēc sliežu demontāžai uz Krieviju būtu ietekme uz konkrētām kravu plūsmām, taču ne uz dzelzceļu kopumā. Latvijas dzelzceļam tas gan būtu ievērojams zaudējums.
Argumentos "par" sliežu nojaušanu izskan: dzelzceļš ir Krievijas armijas mugurkauls – pa to ātri var pārvietot tehniku un cilvēkus. Drošības eksperti un NBS skaidri saka – drošībai jābūt augstākai par šaurām ekonomiskām interesēm.
Savukārt "pret" argumentos izskan: sliežu demontāža pilnībā apturētu tranzītkravas ne tikai ar Krieviju/Baltkrieviju, bet arī Centrālāziju. Lēmumam būtu ilgtermiņa ekonomiskas sekas – pat gadījumā, ja nākotnē drošības situācija reģionā mainītos.
Paula Timrota komanda raidījumā izskata argumentus "par", viņa komandā militārais analītiķis un bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš un Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA).
Savukārt Ģirta Timrota komandā debatē idejas pretinieki, viņa komandā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P), bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks un Latvijas stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Leonīds Loginovs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
