Pārtikas un aviobiļešu cenas piebremzē inflāciju. Ekonomisti skaidro, vai šāda tendence saglabāsies

Vairāki produkti, kas parasti dārgi un lepni atrodas veikalu plauktos, novembrī pēkšņi sāka izskatīties pieticīgāki. Kopumā cenas samazinājās. Nevis daudz, bet pietiekami, lai mēs to varētu just jau pie pirmās kafijas krūzes.

Kā secina ekonomisti, cenu sarukums jūtams tur, kur cilvēkiem atelpu vajag visvairāk – pārtikas grozā.

"Pārtikā par 0,3%, ja paņem klāt bezalkoholiskos dzērienus, tad kopā 0,5%, kas ir būtisks cenu samazinājums novembrim," norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Pēc ilgāka kāpuma šā gada nogalē nedaudz lētāka kļuvusi virkne ikdienā bieži pirktu produktu. Tostarp kafija (-2,3%), piens (-2,8%), siers (-2,5%), brokastu pārslas (-6%), sviests (-2%) un daļa gaļas izstrādājumu līdz 1,6%.

"Novembris ir pirmais mēnesis, kurā redzam, ka zemo cenu grozā iekļautajām precēm kritums lielāks nekā citos gados. Līdz galam spriest nevaram, vai tā ir memoranda ietekme. Bet tas, ka pievēršam lielāku uzmanību pārtikas cenām, ka vairāk salīdzinām. Ka lielāka uzmanība no valdības puses, aicinot cilvēkus skatīties uz cenām, tas noteikti liek domāt vairāk veikaliem par savu piedāvājumu, un cik ir pieejami zemo cenu produkti," skaidro Zorgenfreija.

Pārskatot Latvijas iedzīvotāju tēriņu struktūru, redzams, ka ievērojama daļa no kopējā patēriņa tiek atstāta tieši pārtikas grozā. Kamēr Eiropā pārtikas izdevumi veido aptuveni 13% kopējā patēriņa, Latvijā tie sasniedz 20% — tātad piektdaļu. Līdz ar to jebkuras izmaiņas pārtikas produktu cenās kļūst īpaši būtiskas.

"Ja nebūs lielu pārsteigumu, tendencei vajadzētu turpināties. Pārtikas cenas, ja ne samazinās, tad nevajadzētu strauji pieaugt. To redzam no globālajām resursu cenām. Ja pasaulē pārtikas cenas augstas, ražotāji gatavi palielināt savu piedāvājumu eksportam, kas ietekmē šeit arī cenas," norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Tomēr, atgriežoties pie novembra, dati rāda, ka atsevišķās pārtikas produktu kategorijās cenas augušas kā pēc siltumnīcas efekta. Īpaši, ja runa ir par svaigiem dārzeņiem, kur sadārdzinājumu noteikuši sezonas apstākļi un piegāžu izmaksas (+9,4%).

Savukārt transporta jomā pretrunīga aina: aviobiļetes bija par 17,5% lētākas nekā oktobrī. Savukārt degviela kļuvusi dārgāka +0,6%.

Augšupvērsts cenu spiediens saglabājas arī tādās kategorijās kā mājoklis un veselība.

Skatoties uz globālajām cenām, eksperti secina, dinamika ir maciņam ne tik sāpīga. "Tas viss liek cerēt, ka nākamgad šis cenu kāpums nebūs tik liels, kā šogad redzējām," saka Zorgenfreija.

Inflācijas augstākais punkts esot jau aiz muguras, un, ja šogad cenu kāpums bijis vidēji 3,8%, tad nākamgad tas tuvosies 3 %.