Siliņa skaidro, vai Latvija būs spiesta uzņemt Eiropas nelegālos migrantus

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri pirmdien, 8. decembrī, Briselē vienojās par stingrāku imigrācijas politiku un par solidaritātes ieviešanu – tuvākajos divos gados starp dalībvalstīm proporcionāli sadalot 30 000 nelegāli ES teritorijā iekļuvušos bēgļus. Atsevišķas valstis bēgļu uzņemšanas jautājumā saņēmušas īpašu izņēmumu, piemēram, Polija. Arī Latvija pieprasījusi atlaidi, tomēr pagaidām tādu nav saņēmusi.

Intervijā "900 sekundēm" Siliņa, vaicāta, vai arī Latvija varētu panākt izņēmumu, proti, tai nebūtu pienākums uzņemt proporcionāli sadalītos migrantus, norādīja – Latvijai ir "diezgan stingra pozīcija".

"Arī es esmu vērsusies un publiskojusi vēstuli, kurā esmu vērsusies pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas, skaidrojot, ka šobrīd Latvijai situācija nav īsti saprotama," skaidroja valdības vadītāja. Vienlaikus viņa pauda, ka situācija Latvijai nav saprotama, jo "mēs esam valsts, kura sastopas ar ļoti lielu migrācijas spiedienu". No Eiropas puses politika attiecībā uz robežu jautājumu neesot mainījusies, bet vienlaikus [migrantu jautājumā] nav ierēķināts tas, cik daudz Latvija kopumā neielaiž bēgļu Eiropā. Tos, kuri robežu šķērsojuši nelikumīgi.

Premjere esot iesaistījusi tādā kā aktīvistu grupā kopā ar Itāliju, Dāniju un vēl citām Eiropas Savienības valstīm, lai rosinātu mainīt dokumentus, kas nosaka, kā tiek risināta atgriešanas politika, kā tiek definēti bēgļi un ko ES uzskata par ekonomiskajiem bēgļiem.

Evika Siliņa

Ministru prezidente (JV)

"Es neredzu, ka šobrīd mēs varbūt panāksim tieši šo izņēmumu, bet mēs esam skaidri pauduši, ka nevaram piekrist šādam balsojumam. Uzskatām, ka mums arī vai nu tad ir jāpiešķir šis izņēmums, vai nu Eiropas Komisijai ir jāatrod cits risinājums, kā viņi var tomēr ņemt vērā to, cik daudz Latvija ir ieguldījusi gan robežu stiprināšanā, gan arī tajā, ka mēs Eiropa faktiski pasargājam no ļoti lielu nelikumīgo imigrantu skaita."

Lūgta skaidrot, kas īsti Latvijai draud, ja tomēr izņēmums tai netiek piešķirts, bet stājas spēkā prasība uzņemt bēgļus, Siliņa atbildēja, sakot, ka nedraud nekas. Solidaritātes mehānisms Eiropas Savienībā izstrādāts jau pirms daudziem gadiem. Dalībvalstīm ir trīs iespējas, kā tajā iesaistīties – vai nu uzņemt patvēruma meklētājus, vai iemaksāt naudu, vai arī piedāvāt alternatīvus līdzekļus, ko arī Latvija patlaban darot. "Mēs sūtām savus robežsargus Vidusjūrā cīnīties ar nelikumīgo migrāciju. Var arī miksēti piedalīties šajā solidaritātes mehānismā. Skaidrs, ka šajā balsojumā vienprātības nav," pauda Ministru prezidente. Viņa arī akcentēja, ka Eiropas Komisija zina Latvijas pozīciju un ka Latvija turpinās "strādāt ar Eiropas Komisiju".

Šobrīd daudzas dienvidu valstis Eiropā saskaras ar migrācijas spiedienu, bet, premjeres ieskatā, vairāk būtu jācīnās ar cēloņiem. Siliņas uzdevumā Briselē runāt par migrantu jautājumu devusies arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, meklējot veidus, kā uzlabot Eiropas Padomes normatīvo regulējumu jautājumā par bēgļiem.

"Eiropas Parlamenta deputātiem arī vajadzētu aktīvāk iesaistīties, nevis tikai tviterī paziņot paziņojumus," tā sacīja Siliņa. "Es domāju, tas būtu daudz labāk, ja viņi varētu tiešām arī kādus rezultātus šajā jautājumā panākt."

Tiesa gan, kā atzina Siliņa, šobrīd starp Baltijas valstīm nav vienprātības migrantu jautājumā, un tas nozīmē, ka Latvijai īsti nav arī sabiedroto. Piemēram, Lietuva ir gatava uzņemt daļu bēgļu, bet Igaunija uzstāj, ka tai pienākas izņēmums. "Es domāju, ka arī mēs turpināsim diskusijas, bet mēs uzņemšanu neplānojam," rezumēja valdības vadītāja.