NATO austrumu flanga drošība balstās uz Polijas un Baltijas pleciem, vizītē pauž prezidents Navrockis
Pirmo reizi kopš stāšanās amatā augustā darba vizītē Latvijā ceturtdien, 11. decembrī, ieradies Polijas prezidents Karols Navrockis. Tiekoties ar Edgaru Rinkēviču, abas puses šodien uzsvēra, ka abu valstu attiecības ir izcilas un šī sadarbība ir jāturpina. Sarunās daudz spriests arī par reģionālo drošību un to, ka Baltijas valstīm, Polijai un arī Skandināvijai jāturpina iesāktais kurss, rādot piemēru citām Eiropas valstīm, cik svarīga ir drošības stiprināšana.
Polijas prezidenta Karola Navrocka vizītes laikā apspriesto tēmu lokā galvenokārt reģionālā drošība.
Latvijas un Polijas augstākās amatpersonas līdz šim dažādos formātos vairākkārt tikušās ārvalstīs, taču pirmo reizi Karols Navrockis darba vizītē ieradies arī Latvijā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc abu pušu delegāciju sarunām uzsvēra, ka Polija ir nozīmīgs Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais, un abu valstu attiecības raksturoja kā izcilas.
"Man ir tiešām liels prieks šodien teikt, ka mūsu abu valstu attiecības ir izcilas. Mūsu politiskais dialogs, mūsu kultūras dialogs, mūsu sadarbība ekonomikā, enerģētikā, transporta jautājumos, drošības jautājumos, tiešām ir ļoti augstā līmenī."
Arī Polijas prezidents vizītes laikā vērsa uzmanību, ka Polijas un Latvijas labās attiecības balstās ciešās vēsturiskajās saitēs un tajā, ka abas valstis šobrīd saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem – tas ir gan spiediens uz valstu austrumu robežām, kas saistīts ar Baltkrievijas izvērsto migrantu plūsmu, gan Krievijas radīto apdraudējumu. Navrockis arī pauda, ka šobrīd mūsu reģiona valstis uzņemas lielu atbildību par visas Eiropas drošību.
"Šī atbildība par NATO Austrumu flangu gulstas uz Polijas, Latvijas, kā arī mūsu Baltijas partneru un citu valstu pleciem. Labākais simbols tam, kā pieminēja arī prezidents, ir poļu karavīri Ādažu bāzē. Šodien vairāk nekā 300 poļu karavīru ir apliecinājums tam, ko tikko teicu, – ka mēs esam kopā."
Navrockis šodien Ādažu bāzē arī tikās ar poļu karavīriem, kuri šobrīd pilda dienesta pienākumus NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā. Turklāt ikdienā par Latvijas un NATO drošību rūpējas ne tikai poļu karavīri, bet šeit izvietota arī Polijas militārā tehnika, tostarp arī tanki "Leopard".
Navrockis norādīja, ka Polija jau šobrīd aizsardzībai tērē nepilnus 5% iekšzemes kopprodukta un sacīja, ka viņu priecē Latvijas valdības lēmums, ka arī mēs jau nākamgad teju 5% no IKP atvēlēsim saviem bruņotajiem spēkiem.
"Tas apliecina, ka Polija un Latvija nav tikai valstis, kas sagaida sabiedroto atbalstu drošības veidošanā – mēs paši sniedzam drošību un apzināmies, ka investīcijas mūsu kopējā drošībā 21. gadsimtā ir vitāli nepieciešamas. Drošība un infrastruktūra bija divas galvenās mūsu sarunu tēmas. Mēs kopā ar Skandināvijas un Baltijas valstīm jūtamies atbildīgi arī par Baltijas jūras drošību."
Vienlaikus abas puses vērsa uzmanību, ka aizvien ir jāveicina sadarbība gan Eiropas valstīm savā starpā, gan ar Amerikas Savienotajām valstīm, no kuras gan nereti izskan arī kritika par Eiropas "vājumu" un sašķeltību.
"Un es domāju, ka tas mūsu izvirza par labu tiltu šajos ne pārāk vienkāršajos laikos, lai stiprinātu transatlantiskās attiecības, lai tiešām mēģinātu bez lielām drāmām un emocijām strādāt pie lietām, kas mums visiem ir svarīgas."
"Stipra NATO alianse un sadarbība starp Eiropas Savienību un ASV ir tas, kas garantē reģiona drošību. No otras puses — mēs abi uzskatām, ka mums ir jāuzņemas atbildība par saviem bruņotajiem spēkiem, ko Polija un Latvija dara ar līdzīgu efektivitāti un apņēmību."
Vienlaikus šodienas tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas attiecas arī uz ekonomisko, ne tikai sadarbību drošības jomā. Polija Latvijai ir svarīgs partneris arī citās nozarēs, jo tā ir augoša ekonomika, turklāt Polijas ietekme pieaug arī starptautiski – nākamgad tā pirmo reizi piedalīsies G20 valstu samitā.
"Mēs esam vienisprātis, kā trīs jūru iniciatīvā, sadarbība enerģētikā, transportā, tehnoloģijās, ir tas, ko mēs varam darīt. Man ir liels prieks, ka Polija ir ielūgta apmeklēt G20 valstu sanāksmi. Tā būs pirmā reize, kad mūsu reģiona valsts būs šajā formātā. Un mēs arī vienojāmies, ka Polija runās savā vārdā, bet arī mūsu balss caur Polijas pusi tur varētu izskanēt."
Polijas prezidents ceturtdien, 11. decembrī, arī informēja, ka ir ielūdzis Latvijas prezidentu piedalīties sanāksmē, kas veltīta Baltijas jūras drošībai, kurā tiks detalizētāk apspriests arī ielūgums Polijai piedalīties prestižajā G20 dalībvalstu samitā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
