Piekrastes zvejnieks: Jūra ir mūsu dzīve
Lieciet mierā pēdējos piekrastes zvejniekus – ir sauklis, ko šonedēļ skaļi atkārtoja aroda pārstāvji. Dabas aizsardzības pārvaldes piedāvātais plāns paplašināt aizsargājamās zonas gandrīz visā piejūras teritorijā viņiem liek bažīties par darbu, jo iecere paredz faktisku zvejas aizliegumu lielākajā daļā teritoriju, kur līdz šim tas bija atļauts. Vides sargi apgalvo, ka to prasa Eiropas Savienība un jāsaglābj aļģes un putni.
Bērzciems ir viens no Kurzemes piejūras ciematiem, kurā dzīvo un strādā piekrastes zvejnieki, kuri saka, ka Dabas aizsardzības pārvaldes rosināto jūras aizsargjoslu ieviešana iznīcinātu šo seno arodu.
Andris Cīrulis zvejo gandrīz visu mūžu. Viņa ģimene jau vairākās paaudzēs dzīvo Bērzciemā. Viņam pieder laivas un tīkli, pirms dažiem gadiem pašu spēkiem izdevies atjaunot piestātni, lai vieglāk tiktu jūrā: "Tā mēs dzīvojam. Ar tādām mazām laiviņām mēs braucam jūrā. Ķeram zivis. Visas zivis aiziet mūsu Latvijas cilvēku pārtikā. Reizēm cilvēki čīkst, ka par maz ir pieejami, bet mēs esam tik, cik mēs esam un jūra tas nav lielveikals."
Pēdējās dienās laikapstākļi nav bijuši labvēlīgi, lai ar mazo laiviņu dotos jūrā. Cīrulis stāsta, ka zvejo visu gadu, kad to atļauj laiks – nav pārāk spēcīgs vējš vai pārāk augsti viļņi. Pēc loma dodas gan ar mazām motorlaivām, gan airējot pašu spēkiem. Jūrā zvejnieki pavada no divām līdz sešām stundām.
"Bērzciems principā ir diezgan unikāls ciems, šeit vēl ir 6 komerczvejnieki. Bet blakus ciematos, Engurē ir 3 vai 4, Mērsragā ir 3, tālākos ciemos ir pa vienam. Ir ciemats, kur nav neviens vairs palicis. Kādreiz katrā ciematā, katrā otrā mājā bija zvejnieks. Šajā pašā ciematā, te stāvēja lielās laivas un zvejnieki gāja zvejā. […] Un tagad daudz tiek runāts par drošību, zvejnieks tā ir arī valsts drošība. Tā ir vietējā pārtika. Otrkārt, ziemā, tajos ciematos ir tikai zvejnieki pārsvarā, viņi redz, kas notiek jūrā," saka Andris Cīrulis.
Andris un citi piekrastes zvejnieki 2020.gadā izveidoja Mazjūras zvejnieku biedrību. Tajā ir 78 biedri, apvienojot profesionāļus un entuziastus gandrīz visās piejūras pašvaldībās.
Likums nosaka, ka piekrastes zveja notiek krasta tuvumā, ne lielākā dziļumā par 20 metriem. Vietu zvejnieki izvēlas pēc apstākļiem un zivju sezonas. Tīklus izmet no pāris simtu metru līdz divu kilometru attālumā no krasta.
"Ir kad loms ir ļoti labs, ir kad tikai saplēsti tīkli – roņi saplēsuši – un zivju galvas. Tad zvejnieki uzdzied un iet tālāk. To nevar prognozēt. Ir kad loms ir labs, bet neviens no piekrastes zvejniekiem nekad nebūs ļoti bagāts. Vairāki ir prasījuši, kāpēc jūs vispār tur ejat, ja maz varat nopelnīt…un viņi tie cilvēki nesaprot, ka tas ir iekšā asinīs, tas ir dzīvesveids, kas ir paaudzēm nācis līdzi," saka Andris.
Blakus piestātnei slejas paliela ēka, kuru agrāk zvejnieki izmantoja loma šķirošanai. Daļu ēkas Andris paša spēkiem atjaunojis un tajā organizē sanākšanas ar citiem zvejniekiem.
Nākotnē tur plāno rīkot arī meistarklases, kurās stāstīt cilvēkiem par šo darbu. Neatjaunoto daļu izmanto kā tīklu noliktavu. Andris tos darina pats: "Redz, kur ir vecie tīkli. Šitie ies uz Ukrainu. Mēs arī uz Ukrainu dodam prom. Man pat bildes atsūtīja, kur mūsu rīki tiek izmantoti dronu ķeršanai. […] Ar tiem tiek luči zvejoti sezonas laikā. Tas, kas tur priekšā aizklāts, ir brētliņu tīkls, reņģu tīkls. Un te jau ir kaut kas jauns, te ir materiāli, kas ir videi draudzīgāki, kas nāk no dāņu rūpnīcas."
Lai nodarbotos ar piekrastes zveju, jāsaņem licence. Reģistrēto saņēmēju skaits ir mazs – ap 150. Pēdējos četros gados izsniegtas 23 jaunas atļaujas. Visvairāk piekrastes zvejnieku ir Tukuma novadā, kurā ir Bērzciems – 29. 24 izsniegtas Limbažos un 22 Talsos. Pārējās piekrastes pašvaldībās reģistrēts zem 20 vietējo zvejnieku.
"Bet ļaujiet dzīvot. Darbosimies kopā. Liksimies kopā, tā kā Igaunijā, kā Somijā, kā Polijā, zinātnieki ciešā sadarbībā ar zvejniekiem iet kopā un domā, kā būtu labāk, jo to dabu visvairāk vajag mums tīru. Tās ir mūsu dzīves, mūsu bērni, mazbērni peldas tajā jūrā. Mēs gribam viņu sagandēt? Nu beidziet," saka Andris.
Otrdienas vakarā Andris Ķemeros piedalās Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedriskajā apspriešanā. Mazā zāle bija pilna ar zvejniekiem un piejūras sportistiem un tajā jūtama nokaitēta gaisotne. Vides sargi stāstīja, ka ierobežojumi vajadzīgi, jo to prasa Eiropas Savienība un ir jāsaglābj jūras aļģes un putni. Zvejnieki ir satraukti, ka tas apdraud viņu izdzīvošanu, jo zvejas aizliegšana daudziem nozīmētu palikt bez ienākumiem.
"Šis brāķis aizliedz zvejniekiem zvejot. Es esmu zvejnieks 9. paaudzē. Es juridiski varu pierādīt septīto paaudzi – tā ir 300 gadu vēsture. Jūs gribat manam bērnam atņemt nākotni? Šeit sēž reāli cilvēki ar reālām ģimenēm. Viņiem zem katra ir bērni, sieva, ģimenes cilvēki kuri uztur, šis plāns, pašreiz esošais projekts, liedz viņiem iztikas līdzekļus," sacīja sanāksmes dalībnieks.
Latvijā par aizsargājamām noteikti aptuveni 16% jūras teritorijas, taču Eiropas Savienības stratēģija par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu prasa aizsargāt vismaz 30%.
2019.gadā Eiropas Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Latviju par savvaļas aizsardzības direktīvas neievērošanu. Lai risinātu abus jautājumus, vides sargi izstrādāja jaunu dabas aizsardzības plānu, par aizsargājamu piedāvājot noteikt gandrīz visu piekrasti.
"Te nav tā, ka mēs tikai kaut ko jaunu veidojam. Mums ir arī viena esošā teritorija, ko mēs arī ļoti samazinām Rīgas līcī, var teikt, gandrīz vai likvidējam. Un no šiem pieejamajiem datiem, jo jūrā izpēte ir ļoti dārga, no dziļuma, no sāļuma, no citiem parametriem var samodelēt arī to trūkstošo vietu datus, un tad ir iztaisīts modelis visai jūrai, lai mēs varam pamatot, kāpēc tieši tur mēs rosinām veidot šīs aizsargājamās teritorijas."
Plānā pārvalde balstījās uz zinātnieku izpētīto un rekomendācijām. Viens no piedāvājumiem – ierobežot zveju dabas lieguma teritorijā. Praktiski tas nozīmētu, ka zvejot nedrīkstētu gandrīz visā piekrastes zonā. Izņēmums varētu būt invazīvās sugas, no kurām Latvijā ķer tikai apaļo jūrasgrunduli.
Apjomīgais dokuments ir uz gandrīz 400 lapām. Tajā detalizēti aprakstītas, piemēram, piekrastes zvejas tendences nepilnu 30 gadu periodā – pērn piekrastes nozveja bija 3071 tonna jeb 3% no visas Latvijas nozvejas. Bet iztrūkst pamatojuma, kā tas ietekmē jūras ekosistēmu un kāpēc tieši to būtu jāierobežo.
"[NP: Vai tiešām tā nozveja viņiem ir tik liela, lai tik būtiski ietekmētu zivju populāciju tur?] Redziet, nozveja laika gaitā mainās. Te mēs varam padomāt, kāpēc tad tie zvejnieki ir tik maz palikuši. Ja tas resurss būtu tik labs un atbilstošs, ja būtu biznesa iespējas, peļņas iespējas, vai nebūtu tā, ka viņi zvejotu? Es varu pretjautājumu uzdot…līdz ar to, arī tas, ko es sanāksmē gribēju pateikt, resursi mainās un daudzām zivju sugām šie resursi samazinās un ir atsevišķas zivju sugas, kur zvejniecība ir viens no galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem."
Kopš 2021.gada piekrastes zvejniekiem ir pieejams atbalsts no Eiropas Savienības fondiem. Līdz šim piešķirti vairāk nekā 2,6 miljoni eiro 105 projektu īstenošanai. Zvejas aizliegšana piekrastē nozīmētu, ka faktiski nav iespējams izpildīt finansējuma saņemšanas nosacījumus.
"[NP: Par kaut kādu reālo ekonomisko ietekmi, ko tas nozīmētu, to nevērtējāt?] Ja mēs tā ļoti birokrātiski skatāmies, tas nav mērķis. Tas nav mums obligāti jādara, bet, protams, ka mēs šobrīd caur šīm apspriedēm tas ir tas, ko mēs saņemam. Tātad mums ir daba, ekosistēmu pakalpojumi, mūsu regulējumi, skatāmies, lai mums nav galīgi pretrunā ar citu nozari, bet tās sabiedrības un lokālās intereses ir tas, kas nāk ārā no pašvaldību atzinumiem, no sabiedrību apspriešanas laikā un tā tālāk.
Pēc zvejnieku kritikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars šonedēļ paziņoja, ka aptur priekšlikuma virzību un ka tas ir jāpārstrādā.
"[NP: Tad šobrīd jūs varat pateikt, ka zvejnieku intereses tiks ņemtas vērā un viņus uzklausīs, un nebūs tā, ka viņiem visā piejūrā aizliegs zvejot?] To es varu apgalvot un tieši šī brīža plāns nevar tikt realizēts, bet tas ir jāuzlabo, ar to ir jāstrādā, ņemot vērā, protams, arī tos zinātnieku secinājumus, kas tur ir izdarīti."
"Man te arī teica no tiem projekta rakstītājiem, tas gan bija kādu gadu atpakaļ, mēs uzliksim, mēs uzliksim. Es pasmaidīju un teicu, nu mēģiniet. Bet cilvēki kaut kur dzīvo citā pasaulē, jo es vēl vienu reizi uzsvēršu, neviens nemīl vairāk dabu, kā tie cilvēki, kas tajā dabā iekšā ir, jo tā jūra jau ir mūsu dzīve," saka Andris.
Zinātnieki apspriedē Ķemeros skaidroja, ka piedāvājums būtu ierobežot piekrastes zveju šajās zonās vismaz uz dažiem gadiem un pēc kā viņi prognozē, ka nozveja būtu lielāka. Aroda pārstāvji iebilda arī pret to, argumentējot, ka pēc šāda aizlieguma profesija būtu izzudusi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
