Telefonkrāpniecība Latvijā sasniedz neiedomājamus apmērus – šogad cilvēkiem izmānīti 23 miljoni eiro
Telefonkrāpniecība Latvijā sasniegusi bīstamu līmeni. Šogad izkrāpti jau 23 miljoni eiro, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā pirms diviem gadiem. Kamēr ļaundari izmanto jaunākās tehnoloģijas, atbildība Latvijā joprojām ir sadrumstalota, saka eksperti, uzsverot, ka bez izmaiņām likumos un kopīgas rīcības krāpniecības apjomi turpinās augt.
Viens zvans. Dažas minūtes panikas, un naudas kontā vairs nav. Tieši tik vienkārši šodien strādā telefonkrāpnieki. Latvijā viņi kļuvuši par ikdienas draudu, bet viņu metodes ar katru dienu kļūst arvien izsmalcinātākas.
Krāpnieku zvani kļūst arvien pārliecinošāki, bet Latvijas iedzīvotāju zaudējumi ar katru gadu lielāki.
"Ja raugāmies trīs gadu periodā, pirms trim gadiem – 8 miljoni, šogad 23 miljoni. Sistēmas attīstās. Nauda, ko izkrāpj, investē kā biznesa projektā, lai prasmīgāk mācētu šo "piekrišanu" autorizēties saņemt no cilvēkiem."
Saeimas Budžeta un finanšu komisijā deputāti kopā ar nozares ekspertiem sprieda, kā efektīvāk ierobežot telefonkrāpniecību.
"To jāuztver kā lielu, organizētu noziedzību, kas spēcinājusies un pēdējos gados kļuvusi stiprāka. Katram cilvēkam tiek piemeklēts kāds krāpšanas veids. Var apkrāpt jebkuru, kam kontā ir nauda vai [makā] skaidra nauda. Krāpšanas ideju ir daudz, tās visu laiku attīstās."
Naudas zagļi izmanto numuru viltošanu, lai ekrānā parādītos pazīstams vai oficiāls kontakts. Aizvien biežāk talkā tiek ņemta arī balss imitācija – tā sauktie šoka zvani, kuros upuris tiek steidzināts rīkoties nekavējoties.
Eksperti atgādina – pats svarīgākais ierocis pret ļaundariem joprojām ir kritiskā domāšana.
"Lielākā problēma ir pakalpojuma izpratnē. Un kopumā finanšu pratībā, spējā atpazīt krāpšanu, kā oficiālā iestādes uzrunā iedzīvotājus. Faktiski tāda vairāku spektru tieša pratība. Diez vai Valsts policija vai slimnīca jums prasīs autentifikācijas datus. Vai finanšu instrumentu datus. Ir jāpasaka "stop!", kad jūtaties nepārliecināts. Kontrolējiet situāciju! Pieprasiet papildu informāciju. Pārtraucat zvanu, sazinieties ar iestādi pa citiem kanāliem, un pārliecināties, ka tas ir patiess."
Šobrīd dominē autorizēto maksājumu krāpšana, telefonkrāpšana, investīciju un romantiskā krāpšana, kā arī kontu pārņemšana. Šodien komisijā spriests par tehniskiem risinājumiem, kas varētu šo sērgu apturēt.
"Krāpšana ir kopīga un dalīta atbildība. Šobrīd katrs sēžam savā lauciņā, klients – savā, valsts policija- savā, banka- savā, operatori – savā, un iestāžu līmenī nav viena koordinatora, kas šo jautājumu pieskatītu kompleksi. Katrs kaut ko var vai nevar, bet kopskata nav."
Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša no "Jaunās Vienotības" norāda, ka vienlaikus pietrūkst kopīga uzstādījuma – pārmaiņu likumā, kas liktu visiem strādāt kopā.
Finanšu nozares asociācija uzsver nepieciešamību veidot centralizētu informācijas apmaiņu starp operatoriem, ieviest vienotu autorizēto īsziņu sūtītāju reģistru un atļaut automatizētu īsziņu satura analīzi drošības nolūkos, vienlaikus ievērojot datu aizsardzību. Tas ļautu agrīni apturēt krāpniecības shēmas.
"Mūsu priekšlikums par to, lai dotu iespēju telefonoperatoriem būt striktākiem. Vairāk darīt, lai šie krāpnieciskie zvani un īsziņas pie klientiem nenonāktu. Daļa operatoru dara daudz, bet var vēl vairāk. Nav runa tikai par lielajiem operatoriem. Mums ir daudz mazu, kurus daudzi nemaz nezina."
Izmaiņas likumos ļautu sistemātiski apturēt telefonkrāpniecības shēmas. Nākamā gada sākumā finanšu nozares pārstāvji nākšot jau ar precizējošu likumprojektu, soli pa solim risinot šo jautājumu. Taču līdz tam galvenais aizsardzības līdzeklis – pašu iedzīvotāju piesardzība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
