Imantas iedzīvotāji pamanījuši, ka blakus esošā zaļā zona ik gadu kļūst arvien bēdīgākā stāvoklī, taču tā nav vienīgā problēma, ar ko nākas saskarties.
Ritai ir otrās grupas invaliditāte. Ar vīru Imantas daudzdzīvokļu namā dzīvo jau vairāk nekā 10 gadu. Novērojuši, ka mājai blakus esošā zaļā zona paliekot arvien drūmāka un to neviens nekopj, īpaši sliktā stāvoklī ir gājēju ceļš, pa kuru ikdienā pārvietojas.
"Namu pārvalde ārzonā vispār nestrādā. Tā nu es te cīnos. Stumju savus ratiņus tā, lai vidējais ritenis trāpītu tieši starp betoniem, spraugā, tikai tā kaut cik varu tikt uz priekšu."
Neraugoties uz to, ka Rigondas ielas apkaimē būtu daudz darbu, kur roku pielikt, gājēju ceļš kremt visvairāk, jo, iestājoties ziemai, nākas papildus pielāgot arī savus iešanas ratiņus, lai droši tiktu līdz tuvākajai sabiedriskā transporta pieturai.
"To virvi es saucu par savu zirga pajūgu. Apsienam to apkārt ratiem, un tad vīrs mani velk. Ziemā pa sniegu tikai tā tieku uz pieturu."
Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis teic, ka visbiežāk cilvēkiem šķiet, ka bedrēm vienkārši var pārkāpt pāri, mazs slieksnītis nav slieksnītis.
Tomēr, ja tas ir jāpārvar ikdienā, bet rokas, piemēram, nav pietiekami spēcīgas vai veselības stāvoklis neatļauj veikt akrobātiskus trikus ar savu palīgierīci, tad beigu beigās var izrādīties, ka tu netiec uz veikalu pēc pārtikas. Netiec arī pie ārstiem, ne uz darbu. Tu nekur netiec! Ivars teic, ka tas neesot pieļaujams un savā veidā klasificējams kā diskriminācija.
Vai Imantas iedzīvotājiem nākotnē būs lemts dzīvot pieejamākā vidē un ko par šo saka mājas apsaimniekotājs, skaties video!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
