"Šobrīd neredzu gaismu tuneļa galā," par kara Ukrainā izbeigšanu saka Vargulis

Komentējot Briselē panākto vienošanos par atbalstu Ukrainai, Vargulis norāda, ka Eiropas Savienības lēmums par kombinētu aizņemšanos un daļēju Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu atspoguļo iekšējo nevienprātību. "Eiropā nav vienmēr vienprātības," viņš atzīst, piebilstot, ka atsevišķām valstīm, tostarp Ungārijai un Slovākijai, ir īpašs statuss attiecībā uz kopējiem finanšu lēmumiem.

Vienlaikus šis lēmums skaidri iezīmē nākotnes realitāti – Eiropas Savienībai arvien vairāk būs jāuzņemas gan finansiālā, gan militārā atbildība par Ukrainas atbalstu.

Vargulis uzsver, ka Baltijas valstis būtu vēlējušās redzēt stingrāku pieeju – pilnvērtīgāku Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu un plašākas sankcijas, īpaši enerģētikas sektorā. Taču realitātē panākts kompromiss, kas "vienlīdz neapmierina visas puses", tomēr ļauj virzīties uz priekšu.

Runājot par miera perspektīvām, Vargulis atklāti atzīst: "Šobrīd neredzu gaismu tuneļa galā," un galveno iemeslu saskata atšķirīgajos uzstādījumos starp ASV, Krieviju un Ukrainu kopā ar Eiropas Savienību.

Ukrainas pozīcija, pēc viņa teiktā, ir skaidra – taisnīgs un ilgstošs miers iespējams tikai tad, ja agresors tiek sodīts. Savukārt Krievijas mērķi būtiski nav mainījušies – joprojām izskan prasības par NATO atgriešanos pie 1997. gada robežām, Ukrainas demilitarizāciju, neintegrēšanos NATO un okupēto teritoriju paturēšanu.

Trešais faktors ir Amerikas Savienotās Valstis, kuru politiskajā retorikā dominē vēlme pēc ātra "darījuma". "Tas var būt risinājums, ko var pasniegt sabiedrībai, bet kas pilnvērtīgi neatbilst ne Ukrainas, ne Eiropas drošības interesēm," skaidro Vargulis, šo situāciju raksturojot kā strupceļu.

Atskatoties uz 2025. gadu, Vargulis norāda, ka tas bijis stagnācijas periods miera procesa kontekstā. Ir izskanējuši vairāki miera plāni un iniciatīvas, tostarp idejas par drošības garantijām, kas balstītas uz ekonomiskām interesēm un derīgo izrakteņu vienošanos, tomēr neviena no pusēm nav atkāpusies no savām sākotnējām pozīcijām.

Eksperts uzsver, ka kara gaitu joprojām izšķir situācija frontē. "Mēs esam pavirzījušies uz priekšu un atpakaļ pa pāris desmitiem kilometru – tas nav izrāviens, uz kura balstīt reālu miera procesu," viņš saka.

Raugoties nākotnē, Vargulis iezīmē 2026. gadu kā īpaši izaicinošu un potenciāli bīstamu periodu. Viņš norāda uz ASV politisko situāciju, kur prezidentam Donaldam Trampam šobrīd ir ievērojama vara gan Baltajā namā, gan Kongresā. Taču šis varas līdzsvars var mainīties jau tuvākā gada laikā.

Vienlaikus Vargulis atzīst, ka Eiropa pakāpeniski kļūs spējīgāka – ieguldījumi militārajā industrijā ar laiku pārvērtīsies reālās spējās. Tieši šis pārejas periods, pēc viņa domām, rada riskus: "2026. gads var kļūt par bīstamības gadu – arī no Kremļa iespējamās kļūdainās eskalācijas perspektīvas, ne tikai Ukrainā, bet arī citos reģionos."