Eiropas līderi vienojas par aizņemšanos, lai palīdzētu Ukrainai

Valdību vadītājiem uz galda bija divi varianti – smelt līdzekļus no Krievijas iesaldētās naudas vai arī aizņemties visiem kopīgi starptautiskajos finanšu tirgos. Beigās pieņemts lēmums par sava veida kombinētu aizņemšanos, to visu savienojot ar iespēju kustināt Krievijas naudu.

Urzula fon der Leiena

Eiropas Komisijas prezidente

"Esmu ļoti priecīga paziņot, ka mums ir izdevies. Mēs esam panākuši vienošanos, kas nodrošinās Ukrainas finansējuma vajadzības nākamajos divos gados. Dalībvalstis ir vienojušās finansēt Ukrainu, aizņemoties kapitāla tirgos 90 miljardu eiro apmērā. Ukrainai būs jāatmaksā aizdevums tikai tad, kad tā saņems reparācijas."

Plāns ir sekojošs – šobrīd Eiropas valstis, ar izņēmumiem, proti, Čehiju, Ungāriju un Slovākiju, aizņemsies un sagādās kopumā 90 miljardus eiro. Tas ir aizdevums, kas jāatmaksā, bet tikai tad, kad Maskava samaksā par sagrauto Ukrainas pilsētu atjaunošanu, kas, vismaz šobrīd, ir maz ticams scenārijs.

Tādā gadījumā Eiropa vienojusies, ka tai pastāv iespēja atvērt iesaldēto līdzekļu kontus un tos izmantot Ukrainas vajadzībām.