ASV Nacionālās drošības stratēģija ir "medusmaize Kremlim", norāda pētnieks

Dokumentā paustais vēstījums ir drūms – ja pašreizējās tendences turpināsies, Eiropa 20 gadu laikā var kļūt neatpazīstama, bet ekonomiskās problēmas aizēnot vēl daudz bīstamākas civilizācijas lejupslīdes perspektīvas. Vargulis norāda, ka tas nav tikai skaļš paziņojums, bet skaidrs signāls par ASV ārpolitikas kursa maiņu. "Ar šo dokumentu ASV pasaka, ka nevēlas, negrib un nebūs globālais policists," skaidro Vargulis.

Viņš atgādina, ka stratēģijā ir atsauces uz Monro doktrīnu, kas vēsturiski paredzēja ietekmes zonu nodalīšanu. Tas nozīmē – ASV arvien skaidrāk iezīmē savas prioritātes un sagaida, ka Eiropa vairāk rūpēsies pati par sevi.

Pēc Otrā pasaules kara un īpaši pēc Padomju Savienības sabrukuma transatlantiskās attiecības balstījās kopīgās vērtībās un normās. Taču jaunās stratēģijas valoda, pēc Varguļa domām, rada pretnostatījumu starp ASV un Eiropu, apšaubot līdzšinējo vienotās Rietumu civilizācijas izpratni.

Šī pieeja nav nejauša – tā sasaucas arī ar ASV politiķu publisko retoriku. "Eiropa tiek raksturota kā vāja, brīžiem pat dumja," norāda Vargulis, piebilstot, ka šādā kritikā iespējams vilkt paralēles arī ar Krievijas diktatora Vladimira Putina izteikumiem par Eiropas Savienību.

Eksperts uzsver, ka ASV Nacionālās drošības stratēģija zināmā mērā ir "medusmaize Kremlim", jo tā akcentē lielvaru nozīmi pasaules kārtības veidošanā. Tieši par to Putins runājis jau 2007. gada Minhenes drošības konferencē, kritizējot vienas lielvaras – ASV – dominanci un iestājoties par ietekmes zonu sadalījumu.

Vienlaikus Vargulis atzīst, ka ASV prasība Eiropai vairāk ieguldīt savā drošībā nav nepamatota. "Mēs esam braukuši ASV drošības vilcienā, nemaksājot pilnu biļeti," viņš saka. Tomēr problēma rodas brīdī, kad šīs prasības tiek ietērptas retorikā, kas apšauba kopīgās vērtības un Eiropas vietu Rietumu telpā.

Runājot par Baltijas valstu pozīciju šajā mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā, Vargulis uzsver – ar vārdiem vien nepietiek. "Darbi runā labāk par vārdiem," viņš saka, norādot uz aizsardzības izdevumu palielināšanu un ambīcijām sasniegt 5% no IKP kā skaidru signālu ASV, ka Baltijas valstis uztver drošību nopietni.

Vienlaikus tikpat svarīgi ir sūtīt signālu arī uz austrumiem. "Mums pašiem ir jādara viss, lai mazinātu Kremlī iespējamās miskalkulācijas, ka mēs neesam gatavi aizstāvēt savu valsti," uzsver Vargulis.

Viņš brīdina, ka Krievija ilgstoši strādājusi pie neuzticības vairošanas starp sabiedrību un politiskajiem lēmumu pieņēmējiem, un tieši šādas plaisas var kļūt par vājāko punktu.

Noslēgumā eksperts uzsver – Baltijas valstīm šajā izaicinājumu laikā ir jāraida nepārprotams vēstījums: "Mēs esam gatavi aizstāvēt savu valsti, mums ir spējas, un mēs tās stiprinām."