"Joprojām nav labi un ir ļoti tālu no izcili." Latvijas Banka brīdina par politisko izvēļu ietekmi uz ekonomiku

Var jau, protams, smīkņāt un taujāt, kāda jēga no tām Latvijas Bankas makroekonomiskajām prognozēm. Tāpat kā būs, tā būs beigu beigās, bet tam ir nozīme. No vienas puses, piemēram, uzņēmumi var mēģināt labāk saprast, kurā vietā biznesa ciklā atrodas ekonomika, un balstīt kaut kādus savus lēmumus atbilstoši tam.

Tāpat tas ir ļoti svarīgi budžeta plānošanā. Nodokļu ieņēmumi Latvijā veido aptuveni trešo daļu no kopējā ekonomikas izmēra, un, jo straujāk aug tautsaimniecība, jo lielākas iespējas finansēt jebkādas vajadzības – vai tie būtu mediķi, vai skolotāji, vai aizsardzība, vai citas lietas.

Pēdējos gados daudz vēstīts par stagnāciju Latvijas ekonomikā, bet tagad pie apmākušām tautsaimniecības debesīm sāk parādīties vismaz kaut kādi izaugsmes cerību stariņi.

Latvijas Bankā klāsta, ka nedaudz pozitīvāku skatu uz nākotni nosaka uzlabojumi patērētāju noskaņojumā un rocībā, valsts un privātās investīcijas, ko sekmē pieaugums kreditēšanā, tāpat augošā fāzē patlaban pakalpojumi un rūpniecība, kas arī atsauksies eksporta izaugsmē.

Tiesa gan, sajūsmai šeit vietas maz. "Labāk nekā bija" nenozīmē "labi", un, lai arī tautsaimniecības attīstības perspektīvas izskatās nedaudz gaišākas kā gada vidū, tās joprojām ir tālu no spožām.

"Tāds stāsts tuvāko divu trīs gadu perspektīvā ļoti būtiski nav mainījies, un Latvijas ekonomikas izaugsme joprojām ir samērā lēna. Ar esošajām politiskajām izvēlēm, ar esošo strukturālo reformu stāstu, kas ir uz galda, mēs neredzam, ka izaugsme pēkšķi kļūtu krietni, krietni strauja," norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jau par konkrētiem skaitļiem runājot, Latvijas Banka lēš, ka nākamgad ekonomika varētu augt par 2,8%. vienlaikus arī inflācijas prognozes ir pārskatītas uz augšu. Šis rādītājs Latvijā ir viens no augstākajiem eiro zonā un sagaidāms, ka dzīves dārdzības pieaugums 2026. gada pārsniegs 3%. Inflācijā ilgāku laiku toni diktē pārtikas un pakalpojumu cenas, bet tagad sāk pieaugt arī citu faktoru loma.

"Šobrīd mēs redzam, ka arvien vairāk un vairāk tieši saspringtais darba tirgus un algu straujāka izaugsme par darba ražīgumu arī sāk kļūt par inflācijas stāstu. Šeit gan nedaudz jānomierina – inflācija ne tuvu nav un, visticamāk, nebūs kā bija energokrīzes laikā, bet vienalga kaut nedaudz virs inflācijas mērķa, ap 3%, vienalga tas ir nepatīkami," apliecina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Latvijas Banka lēš, ka vidējā bruto alga nākamgad varētu pieaugt par aptuveni 8% jeb līdzīgā apmērā kā šogad. Darba tirgu uzkurina zemais bezdarbs un uzņēmēju grūtības atrast piemērotus darbiniekus.

Centrālie baņķieri iesaka mazināt valdības lomu ekonomikā. Gan mīkstinot dažādas regulējumu, gan sašaurinot pašu sabiedrisko sektoru, tādējādi atbrīvojot darbaspēku privātajam.