Drošība, ēnu flote, kokrūpnieku skandāls un Stambulas konvencija – "Nekā personīga" 2025. gada apskats

Runāšanas fāze par darāmajiem darbiem drošības stiprināšanā ir beigusies

Janvārī otrreiz prezidenta krēslā iesēdās Donalds Tramps. Šoreiz viņš vairs neizliekas par valstsvīru, bet dara to, ko māk vislabāk – slēdz darījumus. Šīs pārmaiņas nav par labu Ukrainai. Tās neko pozitīvu nesola arī mums Baltijā. Pie darījumu galda sēž Amerika, Ķīna, savu vietu ļoti grib iegūt arī kara noziedznieks no Krievijas.

Tikmēr NATO vadība un Eiropas politiķi skaita gadus vai pat mēnešus, kad varam piedzīvot Krievijas vēlmi pārbaudīt mūsu drošību un vienotību. Tāpēc situācijā, kad ar ASV atbalstu droši rēķināties vairs nevaram, runāšanas fāze par darāmajiem darbiem drošības stiprināšanā pie robežas, sauzemē, gaisā un jūrā – ir beigusies. Darāmā ir ļoti daudz. Laika – maz. Piemēram, lai nojauktu dzelzceļa sliedes Krievijas un Baltkrievijas virzienā.

Baltijas jūra – "NATO ezers", kurā ļaujam saimniekot agresorvalstij

Ierastās pasaules kārtības maiņa nozīmē, ka ASV vairs nav globālais policists un par kārtību savā reģionā jāatbild Eiropai – tātad arī mums. Taču Krievija turpina pa Baltijas jūru eksportēt savus resursus un pelnīt kara turpināšanai.

Nu jau katrs sestais naftas kuģis pasaulē ir Krievijas ēnu flotē un lielākā daļa no tiem kursē tieši caur Baltijas jūru. Krievijas visatļautība sasniegusi jau tādu līmeni, ka no tankkuģiem tā laiž dronus, kas paralizē NATO valstu gaisa satiksmi.

Mēs Baltijas jūru lepni saucam par "NATO ezeru", bet tajā ļaujam saimniekot agresorvalstij. Kad vietējie – Latvijas – uzņēmumi apkalpo šo galveno Krievijas ienākumu artēriju, mūsu valstsvīri un sievas rausta plecus, sakot, ka bez Eiropas vai ASV sankcijām neko nevaram darīt.

Valsts mežu nauda nesa labumu dažiem, ne visiem

Kamēr bērni sapņo par dāvanām, kāds jau sen tās ir saņēmis – no valdības par nodokļu maksātāju naudu.

Šogad uzmanības centrā nonāca skandāls ap Zemkopības ministrijas pretīmnākšanu dažiem  kokrūpniekiem, kuriem liela  peļņa iepriekš nebija problēma. Ministrija visu nokārtoja klusi, un miljonu atbalsts pasniegts kā nozares glābšana.

Vairāku sižetu sērijā "Nekā personīga" atklāja, cik viegli zem šādas izkārtnes var darboties personīgo interešu tīkli. Aizdomas par valsts mantas izšķērdēšanu un pat iespējamu korupciju lika atbildīgajām iestādēm sākt izmeklēšanu.

Šis ir viens no stāstiem, kur valsts mežu  nauda nesa labumu dažiem, ne visiem.

Politiķiem šogad īpašas problēmas ar sabiedrības uzklaušīšanu

Klusuma un gaidīšanas laikā pie parlamenta egles valda miers, taču netālu Doma laukumā pavisam nesen notika viens no lielākajiem protestiem kopš Latvijas neaktarības atgūšanas. To apmeklēja vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, kuri ar skaļiem saukļiem mēģināja panākt, lai deputāti saklausītu, ka cilvēku ciešanas nedrīkst instrumentalizēt un izmantot politiskām spēlītēm.

Tas ir tikai viens no piemēriem, kas rāda, ka politiķiem šogad īpašas problēmas sagādāja sabiedrības uzklausīšana.

Balsis šogad pacēla piekrastes zvejnieki

Skaļi gāja arī sabiedriskajās apspriešanās par Jūras aizsargājamo teritoriju plānu. Tur balsis pacēla piekrastes zvejnieki.

Dabas aizsardzības pārvalde rosināja ierobežot zveju gandrīz visā piekrastē. Vides sargi pamatoja, ka to prasa Eiropas Savienība un ir jāglābj aļģes un putni, bet zvejnieki bija nobažījušies, ka aizliegums likvidēs viņu seno nodarbošanos.

Budžeta aizsegā paceļam nodevu

Sašutumu lauksaimniekos un mājražotājos izsauca Satiksmes ministrijas iecere palielināt autoceļu lietošanas nodevu komercautomašīnām. Jaunos noteikumus kopā ar nākamā gada valsts budžetu apstiprināja Saeima.

Tad atklājās, ka nav ņemti vērā sabiedrības iebildumi. Satiksmes ministrs vainu vēla uz tiesību aktu portālu, bet automašīnu īpašnieki protestēja gan Dagdā, gan Rīgā.

Šoreiz visi reaģēja ātri un jau dažu dienu laikā prezidents likumprojektu atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Ar nozari diskutētiem priekšlikumiem – nē

Ka nedzirdēšana ir lipīga kaite, pierādīja arī diskusijas par izmaiņām Mediju atbalsta fonda nolikumos.

Kultūras ministrija piedāvā pāriet no modeļa, kad naudu dalīja pa konkrētiem mediju tipiem, uz atvērtu konkursu, kurā galvenais kritērijs būtu projekta kvalitāte. Šī iecere tika plaši diskutēta Mediju konsultatīvajā padomē ar nozares pārstāvjiem visas vasaras garumā.

Rudenī izmaiņu projekti nonāca  Sabiedrības integrācijas fondā un tur arī iestrēga. Fonda padomes priekšsēdētāja ir premjeres Evikas Siliņas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, kura pati ķērās pie mediju atbalsta fonda regulēšanas.

Uz sarunām dažas organizācijas tika aicinātas, dažas nē,  tāpēc gada nogalē Žurnālistu asociācija Plokai izteica neuzticību.