Protesti Irānā saasinās: mirušie, masveida aizturēšanas un runas par islāmistu līdera bēgšanu

Saskaņā ar "Deutsche Welle" un AFP apkopotajiem oficiālajiem datiem, kopš protestu sākuma bojā gājuši vismaz 12 cilvēki, tostarp arī drošības spēku pārstāvji. Jāpiebilst, ka atsevišķi avoti ziņo pat par vismaz 20 bojāgājušajiem protestos, tostarp "The Guardian" vēsta – mirušo vidū ir vismaz trīs bērni.

Savukārt ASV bāzētā organizācija "Human Rights Activists News Agency" (HRANA) norāda, ka demonstrācijas notikušas vairāk nekā 220 vietās 26 no Irānas 31 provinces, un tajās aizturēti vismaz 990 cilvēki.

Kā izceļ mediji, šie nemieri ir nopietnākie Irānā kopš 2022. gada, kad visā valstī izcēlās protesti pēc 22 gadus vecās Džīnas Mahsas Amini nāves policijas apcietinājumā. Lai gan pašreizējie protesti ir mazāka mēroga, tie rada jaunu izaicinājumu Irānas augstākajam līderim, 86 gadus vecajam ajatollam Ali Hamenejam, īpaši pēc nesenā konflikta ar Izraēlu, kura laikā tika raidīti triecieni pret Irānas kodoliekārtām.

Ekonomiskā krīze kā dzinējspēks

Protestu iemesls ir straujais ekonomiskais kritums pēc ANO sankcijām. Pašlaik viens eiro Irānā maksā aptuveni 49 328,19 riālu, bet inflācija sasniedz ap 40%. Būtiski pieaugušas pamatproduktu – gaļas, rīsu un citu pārtikas preču – cenas.

Sākotnēji protestus ierosināja tirgotāju streiks Teherānā, taču tie ātri pārauga politiskās prasībās un izplatījās visā valstī. Reaģējot uz sabiedrības spiedienu, valdība paziņojusi par pagaidu pabalstu – aptuveni septiņiem ASV dolāriem mēnesī četru mēnešu garumā.

Kā vēsta "Al Jazeera", protesti Teherānā sestdienas vakarā bijuši "ierobežoti" – grupās no 50 līdz 200 jauniešiem. Demonstranti skandējuši saukļus "nāvi diktatoram", dedzinājuši atkritumu konteinerus un metuši akmeņus, taču galvaspilsētā situācija bijusi mierīgāka nekā valsts rietumos.

Irānas augstākais līderis Ali Hamenejs savā pirmajā paziņojumā par protestiem sacīja: "Mēs runājam ar protestētājiem, amatpersonām ar viņiem ir jārunā. Taču runāt ar nemierniekiem nav jēgas – viņi ir jānoliek savā vietā."

ASV draudi un bažas par kara risku

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Irānas varasiestādes, ka turpmāki protestētāju nāves gadījumi var izraisīt ASV reakciju.
"Mēs to ļoti uzmanīgi vērojam. Ja viņi sāks nogalināt cilvēkus, kā tas bijis agrāk, viņi tiks ļoti smagi skarti," Tramps sacīja žurnālistiem, nenorādot konkrētus soļus.

Tikmēr "Al Jazeera" norāda uz pieaugošām bažām par plašāku konfliktu reģionā pēc nule notikušās ASV militārās operācijas, aizturot Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro. Izraēlas politiķis Jairs Lapids paziņoja: "Irānas režīmam vajadzētu uzmanīgi vērot, kas notiek Venecuēlā."

Hameneja "plāns B"

Igaunijas sabiedriskā medija ERR, atsaucoties uz laikraksta "The Times" rīcībā esošu izlūkinformāciju, ziņo, ka Ali Hamenejam esot sagatavots rezerves plāns gadījumam, ja protesti kļūtu nekontrolējami. Saskaņā ar avotiem viņš kopā ar ģimeni varētu bēgt uz Maskavu, ja armija atteiktos pakļauties pavēlēm.

"Plāns B paredzēts Hamenejam un viņa tuvākajam lokam, tostarp dēlam un iespējamajam mantiniekam Modžtabam," laikrakstam sacījis kāds izlūkošanas avots.

Avoti arī norāda, ka Hamenejs šādā gadījumā sekotu Sīrijas bijušā diktatora Bašara al Asada piemēram, kurš pēc sacelšanās sākuma aizbēga uz Krieviju. Jau iepriekš aģentūra "Reuters" lēsa, ka Hameneja ģimenes kontrolē esošie aktīvi ārvalstīs varētu sasniegt aptuveni 95 miljardus ASV dolāru.