Kamēr "Labās gribas koalīcija" cenšas vienoties par drošības garantijām Ukrainai, okupantu armija pastiprina uzbrukumus

Šajā samitā Parīzē piedalās valstu vadītāji un augstākās amatpersonas no vairāk nekā 30 valstīm. Un šīs sanāksmes laikā līderi centīsies vienoties par detaļām, kas ietver daudznacionālu spēku izveidi, kas pēc iespējamā miera līguma parakstīšanas palīdzēs Ukrainai atjaunot un stiprināt bruņotos spēkus, kā arī nodrošinās Ukrainai aizsardzību gadījumā, ja Maskava iedomāsies uzbrukt atkārtoti.

Tiek ziņots, ka labās gribas koalīcijas valstis ir sagatavojušas deklarācijas projektu, kurā norādīts, ka ASV jāapņemas atbalstīt "koalīcijas" Eiropas spēkus uzbrukuma gadījumā Ukrainai.

Saskaņā ar deklarācijas projektu pēc pamiera režīma stāšanās spēkā Ukrainā ir paredzēts ieviest garantiju sistēmu, kas ietvers sekojošas sastāvdaļas:

• ASV kopā ar Eiropas valstīm uzrauga pamiera/miera ievērošanu;
• Ukrainā tiktu izvietoti daudznacionāls Eiropas valstu kontingents, kas darbotos, piemēram, Kijivā, apmācot Ukrainas Bruņotos spēkus un stiprinot atturēšanu.
• Eiropas valstis apņemas aizsargāt Ukrainu atkārtota Krievijas iebrukuma gadījumā. Te gan ir viens bet, kā ziņo mediji, runājot par rīcību atkārtota Krievijas uzbrukuma gadījumā, kā liecina dokuments, galīgas vienošanās par to, kā sabiedrotie Ukrainai palīdzēs – nav. Iepriekš tika izskatīts NATO piektajam pantam līdzīgs scenārijs.
• Eiropa arī šajā deklarācijā apņemtos padziļināt sadarbību ar Ukrainu aizsardzības spēju attīstībā. Te runa ir par kopīgu ieroču ražošanu un sadarbību piemēram izlūkošanas jomā.

Zelenskis Floridā pēc tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņoja, ka šobrīd miera līgums ir saskaņots 90% apmērā. Atlikušie 10% no vienošanās, par ko pusēm vēl jārod kompromiss, attiecas uz teritoriālajām koncesijām, par kurām uz Kijivu tiek izdarīts spiediens – šeit runa ir par Donbasa reģiona atdošanu Maskavai.

Krievija arī pastāvīgi ir iebildusi pret jebkādu pagaidu pamiera ideju un ir pastiprinājusi savus uzbrukumus Ukrainā, īpaši ar mērķi paralizēt tās energoapgādi bargās ziemas vidū. Arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, komentējot situāciju Ukrainas enerģētikas sfērā, pauda, ka Kijiva ir tuvu enerģētikas un humanitārajai krīzei.

Okupantu armija pastiprina ofensīvu visa Donbasa reģiona frontē

Arī situācija frontē neliecina, ka Maskava gatavotos apturēt karu. Ukrainas ģenerālštābs ziņo, ka kopš pirmā janvāra okupanti ir divkāršojuši uzbrukumu intensitāti Donbasa frontē.

Tas, ko mēs redzam katru dienu, ir atskaite par iepriekšējo diennakti. Kaujas laukā tās ir vairāk nekā 200 kaujas sadursmes jeb vairāk nekā 200 Krievijas okupantu mēģinājumi dažādos Donetskas apgabala frontes sektoros pārraut Ukrainas aizsardzību.

Joprojām vissmagākais frontes posms ir Pokrovskas virziens. Tur Ukrainas spēkiem ir būtiski apgrūtināta loģistika un vienību apgāde. Kaujas notiek gan Pokrovskas pilsētas atsevišķos rajonos, gan arī Mirnohradas pilsētā. Vienlaikus Krievijas armija šajā sektorā pievelk papildu rezerves un cenšas virzīties uz priekšu.

Vēl smagāka situācija šonedēļ ir kļuvusi pie Kostjantinivkas. Okupantu karaspēks ar nelielām diversantu grupām cenšas iekļūt pilsētas teritorijā, taču pagaidām Ukrainas spēkiem izdodas šīs grupas no pilsētas izsist.