No makšķeres uz fronti. Krievija izveido iesaukšanas punktu ezerā un vervē zvejniekus karam

Krievijas Aizsardzības ministrija vervē zvejniekus Tālo Austrumu reģionā Krievijā – Sahalīnā. Tur tieši uz ezera izveidots iesaukšanas punkts, kurā tiek vervēti zvejnieku – militāristi viņiem dalīja bukletus un cienāja ar karavīru putru.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daudzi karavīri uz fronti tiek sūtīti no Krievijas reģioniem un etniskajām republikām. Šie reģioni kara laikā ir nodrošinājuši "dzīvo spēku" vairāk nekā citi, raksta "The Moscow Times".

Tā kā miera sarunām iznākums redzams nav, vietējām varas iestādēm arī turpmāk būs jāizpilda Kremļa noteiktās prasības par jaunu karavīru piesaisti. Tomēr tas kļūst arvien grūtāk.

Pētniece Marija Vjuškova laikrakstam "The Moscow Times" skaidro, – Krievijas armijai 2025. gads ir iezīmējies ar vislielākajiem cilvēku zaudējumiem kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma. Lai turpinātu karu, Krievijas militārajam spēkam ir nepieciešama nepārtraukta jaunu karavīru pieplūde.

Vienlaikus gan Krievijas federālais, gan reģionālie budžeti saskaras ar nopietnām grūtībām. Varasiestādēm trūkst naudas, lai piesaistītu vīriešus dienestam armijā. Dažos reģionos līgumu maksājumi jau ir samazināti.

Tas nozīmē, ka arvien biežāk tiks izmantotas vervēšanas metodes, kas balstās uz piespiešanu un maldināšanu. Uzņēmumiem var uzlikt pienākumu nodrošināt noteiktu skaitu "brīvprātīgo" frontei, savukārt tie izdarīs spiedienu uz saviem vīriešu kārtas darbiniekiem, lai tie iestātos armijā. Varasiestādes var arī izmantot nelikumīgas aizturēšanas, lai piespiestu aizturētos vīriešus parakstīt līgumu, uzsver pētniece.

Karte: Sahalīna Krievijā

Kā ziņots jau pērnā gada rudenī, Krievija plāno mainīt likumu, kas ļautu tās diktatoram Vladimiram Putinam nosūtīt aktīvās rezerves karavīrus uz fronti Ukrainā. Šādi grozījumi, kurus atbalsta lielvalsts Aizsardzības ministrija, tiek dēvēti par veidu, kā paplašināt armiju bez jaunas mobilizācijas.