Valdība plāno pārmaiņas slimnīcu tīkla attīstībā. Biedrība saskata draudus pacientu veselībai
Lai uzlabotu ārstniecības pakalapojumu kvalitāti, jau vairākus gadus Veselības ministrija cenšas Latvijā sakārtot slimnīcu tīklu. Pēc garām diskusijām otrdien valdībā pieņemts ziņojums, kas paredz pāreju no šī brīža piecu uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajam un daudzprofilu. Līdz šim vislielākā pretestība pret reformu nākusi no pašvaldībām un slimnīcu vadības.
Par nepieciešamību sakārtot slimnīcu tīklu Latvijai jau vairākkārt jau ir norādījuši Eiropas Komisijas un Pasaules bankas eksperti. Arī Valsts Kontroles nesenajā atzinumā ir pausts, ka pārmaiņas slimnīcu tīklā ir nepieciešamas, jo pat viena līmeņa slimnīcās pakalpojuma kvalitāte un pieejamība būtiski atšķiras.
Veselības ministrijas ieskatā, reformējot slimnīcu tīklu – vistuvāk cilvēku dzīvesvietai jāpaliek neatliekamajai palīdzībai un terapijas nodaļām, bet jau sarežģītāka palīdzība ir jāsniedz reģionālajās un universitātes slimnīcās.
Dati liecina, ka šī brīža situācijā milzīga problēma ir tieši speciālistu trūkums reģionos, un tas ietekmē arī sniegto ārstniecības kvalitāti. Ministrs uzsver, šis vairs nav tikai finansējuma, bet arī pacientu drošības jautājums.
"Jo mēs saņemam arī daudz sūdzību no Latvijas iedzīvotājiem par to, ka ne vienmēr diemžēl tie pakalpojumi ir kvalitatīvi, un ir nepieciešams braukt uz Rīgu, lai ārstētu otrreiz vai arī, lai pāroperētu otrreiz. Līdz ar to – tas ir vairāk par pacientu drošību un par to, ka mēs gribam saņem kvalitatīvu pakalpojumu," saka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Diametrāli pretējās domās ir Latvijas Slimnīcu biedrība. Tās vadītājs norāda, ministrija nav ņēmusi vērā biedrības iesniegtos 26 iebildumus. Galvenais no tiem – no slimnīcu tīkla reformas cietīšot tieši cilvēki reģionos.
"Ja tiek samazināts apjoms kādā no reģionu slimnīcām, kur mēs liksim tos pacientus? Vai pareizāk sakot, kur tie pacienti liksies? Jo valsts par viņiem šajā reģionā vairs nerūpēsies! Tad viņi būs jāpārved uz tuvāko reģionālo slimnīcu vai universitātes slimnīcu, tas nav galīgi atrisināts," vērš uzmanību Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Svarīgas izmaiņas gaidāmas arī dzemdību aprūpē. Valstī kopumā grimstot arvien dziļākā demogrāfiskā bedrē, sarūk arī dzemdību skaits. Taču, lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu pakalpojumu, Pasaules Banka rekomendē vismaz 500 dzemdību gadā.
Astoņās Latvijas slimnīcās šis slieksnis netiek sasniegts, vairākās pat nepārsniedzot 200 dzemdību gadā. Ministrs norāda, ka reģionu slimnīcām dzemdību palīdzību nāksies apvienot. Vēl neatklājot, kurās slimnīcās šis pakalpojums varētu palikt, kurās – nē.
"Mēs skatām nevis vienu konkrētu slimnīcu, bet visu rajonu kopumā. Mums ir jābūt maksimāli 60 minūtes no dzīves vietas līdz tuvākajai slimnīcai, ja runājam par dzemdībām, nedrīkst būt vairāk. Līdz ar to – mēs skatāmies trīs, četras slimnīcas kopā, un cik tas ir tuvu viens otrai, kādi speciālisti ir, un kā viņi ir gatavi sadarboties šajā jautājumā," stāsta Abu Meri.
Rīgas dzemdību nams ir valstī lielākā dzemdību palīdzības iestāde, pērn te piedzima vairāk nekā 3 700 mazuļu. Tā vadītāja atbalsta plānoto dzemdniecības centralizāciju.
"Būtiskākais šeit ir mūsu māmiņas un pacientu drošība, un vislabākais dzīves sākums katram jaundzimušajam. Drošs pakalpojums, it īpaši mūsu demogrāfijas situācijā, tā ir prioritāte, par to atbildīga ir gan veselības iestāde, gan valsts veselības politikas plānotāji," pauž Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova.
Kā norāda Valsts Kontrole, slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi. Pārmaiņas slimnīcu tīklā notikšot pakāpeniski, trīs gadu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
