Imigranti regulāri bojā Latvijas robežas infrastruktūru. Pujāts: Ir vajadzīgi uzlabojumi
Saeimā turpina spriest par nelegālo migrāciju Latvijā. Otrdien notika otrā sēde parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas izveidota ar mērķi vērtēt situāciju un iespējamās izmaiņas migrācijas regulējumā. Deputāti uzklausīja valsts drošības struktūru pārstāvjus, kuri uzsvēra – joprojām lielākā problēma ir nelegālās imigrācijas spiediens uz Baltkrievijas robežas.
Pērn novembra beigās izveidotā parlamentārās izmeklēšanās komisija, kurā tiek vētīti trūkumi Latvijas migrācijas politikā, jauno gadu iesākusi aktīvi. Otrdien aizvadīta jau otrā sēde nedēļas laikā un tajā deputāti uzklausīja mūsu drošības struktūru pārstāvjus.
"Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir cīņa ar nelegālās migrācijas organizatoriem, proti, kas atbalsta un organizē," saka Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Pērn situācija uz Latvijas austrumu robežas bija viena no saspringtākajām kopš migrantu krīzes sākuma 2021. gadā. Konstatēti vairāk nekā 12 000 mēģinājumu šķērsot Latvijas – Baltkrievijas robežu, kas ir divtik vairāk nekā 2024. gadā.
Likumsakarīgi daudz arī sākto kriminālprocesu par migrantu pārvadāšanu vai atbalstīšanu – kopumā aizturētas 89 personas. Aizvadītais gads izcēlies arī ar to, ka būtiski pieauguši dažāda veida uz robežas izbūvētās infrastruktūras bojāšanas gadījumi.
"Pagājušajā gadā ir 285 reizes konstatēta žoga bojāšana, ir virkne gadījumu ar sensoru bojāšanu, tāpēc īsti mēs īsti no tiešas robežas aiziešanas nevaram. Ir jāturpina sargāt Latvijas robežu tuvu ar sadursmes līniju ar Baltkrieviju, lai novērstu arī sabotāžas," uzsver Pujāts.
Robežsardzes priekšnieks norādīja, ka robežpārkāpēju mērķis nav palikt Latvijā, bet gan nepamanīti nokļūt Rietumeiropā, kur pieteikties starptautiskajai aizsardzībai, cerot uz labākiem dzīves apstākļiem. Līdzīgi novērojumi arī Valsts policijai, kura sniegusi informāciju par trešo valstu pilsoņu veiktajiem pārkāpumiem.
"Kopumā tika konstatēti gandrīz 700 pārkāpumi dažādās jomās. Galvenokārt tie ir ceļu satiksmes noteikumi, bet, kā jau Pujāta kungs minēja – šo nelegālo imigrantu galapunkts nav Latvija, viņi turpina virzīties tālāk un to arī parāda mūsu statistika. Tādi, kas ir bez derīgas uzturēšanās atļaujas, tādi ir tikai astoņos gadījumi, bet vēl 14 gadījumos ir citi pārkāpumi imigrācijas jomā," stāsta Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Artūrs Smilga.
Vairāk aizturēto nelegāļu tikmēr Rīgas pašvaldības policijai. "Mums ir aizturētas 50 personas, kurām ir bijušas kaut kādas problēmas ar atrašanos vai uzturēšanos valstī, tostarp, 18 ir bijušas saistītas ar kaut kādiem pārkāpumiem un 32 personas, kuras ieceļojušas valstī nelegāli, bez jebkādiem dokumentiem," atklāj Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs.
Robežsardzes priekšnieks arī stāsta, ka pēdējos gados izdarīts gana daudz, lai ierobežotu nelegālo migrāciju. Taču, viņaprāt, esot vēl kur nepieciešami uzlabojumi un ātrāka rīcība.
"Studentu piesaiste, nodarbinātības kontrole, tas ir viens bloks. Otrs, protams, ir ārējā robeža un es domāju, ka deputātu iesaiste palīdzēs atrisināt kādus jautājumus, kuri nevirzījās tik ātri. Piemēram? Par studentiem? Imigrācijas kontrole, noteikt stingrākas atlases prasības, akreditācijas prasības, izslēgt ārā šos starpniekus, kas piesaista," teic Pujāts.
"Protams, mūsu dienesti ir ļoti daudz izdarījuši aizvadītajos gados, kas ir novērsis, ka mums te ir ieplūdis varbūt 200 000 nelegāļu iekšā. Bet mēs nevaram atslābināties uz legālās migrācijas sadaļu, kur ir ļoti daudz robi un, kur šīs personas mēdz pārtapt par nelegālajiem imigrantiem," teic parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA).
Parlamentārā izmeklēšanas komisija darbu turpinās līdz vasaras sākumam. Nākamā sēdē plānota jau nākamnedēļ, kur plānots spriest, cik efektīva ir sodu sistēma, kas saistīta ar migrāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
