Ir augstskolas, tostarp arī Latvijā, kuras faktiski pelna ar to, ka ļauj imigrantiem no trešajām valstīm saņemt uzturēšanās atļaujas. Šādu pārliecību šonedēļ "900 sekundēs" pauda Saeimas deputāts un parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota imigrācijas ierobežošanai, vadītājs Jānis Dombrava.
Kā slikto piemēru šajā ziņā viņš arī nosauca konkrētu augstskolu, proti, bijušo Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu, kas patlaban pārsaukta par Rīgas Ziemeļvalstu augstskolu.
Šīs augstskolas administratīvā darba prorektors Andrejs Cinis saka, ka šāda veida retorika akadēmiskajā personālā izraisījusi lielu sašutumu un šajā gadījumā deputātam neesot izpratnes, kā strādā augstākā izglītība. Viņš stāsta, ka no tiem, kas iestājas augstskolā, studijas pabeidz aptuveni 67%, un ārzemju studentiem šis rādītājs esot labāks nekā vietējiem.
Vaicāts, vai šie studenti ir izgājuši cauri maksimāli drošam sietam, lai būtu pārliecība, ka viņi ir atbilstoši klasifikācijai un patiešām mācīsies, Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas atbild apstiprinoši.
"Mēs esam vairākkārt norādījuši Dombravas kolēģiem pie līdzīgas retorikas – atbrauciet paskatieties. Jo ne Dombravas kungs, ne viņa kolēģi nav pie mums augstskolā ieradušies. Un es esmu pārliecināts – ja viņi ierastos un paskatītos, kā strādā augstskolu sistēma (ne tikai mūsējā), tad šis arguments par kaut kāda veida migrācijas legalizēšanu automātiski noņemtos," pārliecināts ir Cinis.
Latvias konsulārais dienests ārvalstīs novērojis, ka, ierodoties pēc vīzām, šiem jauniešiem bieži ir grūtības atbildēt uz elementāriem jautājumiem angļu valodā. Uz jautājumu, kā ar šādām zināšanām ir iespējams studēt, Cinis stāsta, ka ar katru no ārvalstu studentiem pirms ierašanās Latvijā tiek veiktas attālinātas intervijas angļu valodā, kuras tiekot ierakstītas un saglabātas.
Augstkolas pārstāvis stāsta, ka pirmais darāmais darbs būs vēršanās pie Dombravas, lai viņš atsauc savus publiskos apgalvojumus un aicināšot viņu uz augstkolu. "Tas ir trieciens par visu mūsu augstāko izglītību," klāsta Cinis un sola vērsties arī Izglītības un zinātnes ministrijā.
"Nav pašmērķis aicināt studentus no trešajām valstīm. Tas šobrīd ir augstskolu izdzīvošanas moments," pauž Cinis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
