Arī Latvijas lauksaimniekiem bažas par jauno tirdzniecības vienošanos
Eiropas Savienības un Dienvidamerikas brīvības tirdzniecības līgums. Ko nesīs šī jaunā starptautiskā vienošanās, par kuru satraukušies arī Latvijas lauksaimnieki.
Brazīlija, Argentīna, Paragvaja un Urugvaja. Paveroties jaunākajos, bet vēl ne pilnajos 2025. gada datos, redzam, ka pērn Latvija ar "Mercosur" valstīm tirgojusies par nepilniem 90 miljonu eiro. Izklausās varbūt daudz, bet faktiski tie ir nulle, komats, kaut kas procenti no mūsu kopējās ārējās tirdzniecības.
Eksportā šis valstu bloks nav pirmajā trīsdesmitniekā, bet importā pirmajā četrdesmitniekā starp mūsu lielākajiem ekonomiskajiem partneriem. Vairāk eksportējam, tur redzam minerālos produktus, kūdru, elektroniku. Importā var savilkt komplektu ar kafiju, patronām un sojas spraukumiem.
Saredzot biznesa iespējas šiem skaitļiem būt krietni lielākiem, Latvijas klasiskās uzņēmēju organizācijas, līdzīgi kā citviet Eiropā rūpnieki un tirgotāji, atbalsta "Mercosur" līgumu. Vienlaikus kā nacionālā, tā Eiropas līmenī – pret ir lauksaimnieki.
Pērnā decembra vidū vērienīgajos protestos Briselē piedalījās arī Latvijas zemnieki.
"Pret finansējuma samazināšanu nākamajā plānošanas periodā, pret birokrātiju, trešo valstu produkciju kas tiek ievesta, kas ir nekvalitatīvāka par Eiropā ražoto produkciju."
Vecā kontinenta lauksaimnieki pastāvīgi uzsvēruši, ka tiem ir augstākās kvalitātes prasības un attiecīgi arī ar tām saistītās izmaksas pasaulē. Paverot Eiropas tirgu citiem reģioniem, kur nav šādu standartu, konkurence nebūšot godīga.
Ap visiem brīvās tirdzniecības līgumiem bijis daudz mītu, uzsver eiroparlamentārietis Rihards Kols, kurš šonedēļ Rīgā rīkoja diskusiju par šo tematu. Briseles deputāts akcentē, ka līdzīgas bažas bija dzirdamas pirms gadiem 10, kad slēdza vienošanos ar Kanādu, Rezultātā tirdzniecība gājusi augšup un bizness ieguvis.
"Teikt, ka kāda nozare ir sagruvusi vai aizgājusi pa pieskari, būtu diezgan pārspīlēts apgalvojums. Tie paši, kuri teica, ka tagad nāks iekšā produkti, kuri audzēti ar pesticīdiem, vai gaļas izstrādājumi, kur ir antibiotikas lietotas, vai ka viltos masveidā sertifikātus… Man šķiet, ka mēs būvējam apokalipsi ar šādiem vēstījumiem. Līdz šim neviens tirdzniecības līgumos, tas ir datos un faktos balstīts, nav pasliktinājis vietējos ražotājus, konkurētspēju vai negatīvu ietekmi radījis."
Eiroparlamentārietis diskusijā arī klāstīja par importa kvotām pamatā lopkopības produkcijai un citiem aizsardzības mehānismiem, ko Brisele piemēros šī līguma kontekstā, savukārt no jomas pārstāvjiem izskanēja, ka gana bieži daudzas lietas izskatoties labi tikai uz papīra.
"Nozare ļoti stipri apšauba šos kvalitātes kontroles mehānismus, jo mēs zinām, kā tas notiek praksē. Jūs teiksiet, ka importa uz Latviju nav Brazīlijas sasaldētajām zilganajām vistiņām. Tās ienāk Eiropas Savienībā, viena vai citā valstī, Polijā tiek pārstrādāts un mums šeit parādās visos tīklos."
Eiropas Savienības topošajā daudzgadu budžetā paredzēts arī krīzes fonds lauksaimniekiem, ja nu nozarē viss neizvēršas tik cēli, cik iecerēts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
