Barikāžu laiks Latvijai ir svētki un mūsu uzvaras diena – saruna ar Renāru Zaļo
Barikāžu laiks Latvijai ir svētku laiks, tā ir mūsu uzvaras diena, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" saka 1991. gada barikāžu dalībnieku kluba prezidents, Barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais.
"Katru gadu 20. janvāris man ir ļoti īpaša diena. Diena, kad bija barikāžu laikā vienīgā kauja ar padomju armijas karaspēku. Pārdomājot visu barikāžu laiku kopumā, tas ir mūsu svētku laiks, tā ir mūsu uzvaras diena. Otrā uzvara Latvijas valsts vēsturē pec Brīvības cīņām. Mēs barikādēs vēlreiz aizstāvējām un nosargājām Latvijas neatkarību," saka Zaļais.
Zaļais uzsver: "Barikāžu laiks saistās ar to, ka barikādēs tika izlietas asinis un cilvēki zaudēja dzīvību par mūsu valsti, par mūsu Latviju. [..] Esmu pārliecināts, ja rastos tādi apstākļi, ka mums draudētu zaudēt brīvību, tad visa Latvijas tauta apvienotos, lai aizsargātu savu brīvību. Brīvība ir vērtība, ko mēs izcīnījām un nosargājām barikāžu laikā. Šīs vērtības cenu mēs apzināmies."
Barikādes Rīgā sāka celt 1991. gada 13. janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16. janvārī sāka aktivizēties OMON vienība, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Līdztekus apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Vairāku barikāžu laikā mirušo atdusas vietas patlaban atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos, kur ir apglabāti Andris Slapiņš, Edijs Riekstiņš, Sergejs Konoņenko, Juris Podnieks un Gvido Zvaigzne.
Kopš 1997. gada 20. janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
