Sniegotā mežā dabas foto entuziastam un "tv3.lv" lasītājam Ivaram Kolodam Talsu pusē izdevās mežā atrast cīņas vietu, kur, iespējams, vistu vanags cīnījās ar medņu tēviņu. "Nesen nofilmēju kur, iespējams, vistu vanags neizvēlējēs pareizo upuri un notika savstarpējs cīniņš," stāsta Ivars.
Ivars kopā ar kolēģi video nofilmējuši putnu cīņas vietu un kopā pa asiņaino pēdu devās meklēt vaininiekus, kur zem egles arī atrada abus cīniņa vaininiekus – medņu tēviņu un, iespējams, vistu vanagu. "Abi savainoti, bet laimīgi devās katrs uz savu pusi.Ornitologi gan teic, ka parasti tā neesot," stāsta Ivars.
Viss noticis tik ātri, ka Ivars neslēpj: "Īsti neesmu pārliecināts par vistu vanagu, bet vanagveidīgais bija, kurš izvēlējies par upuri ne to īsto, un izvērtās cīniņš."
Var redzēt, ka mednis ir krietni lielāks par savu pretinieku.
Medņu tēviņš jeb gailis (Tetrao urogallus) ir tītara lieluma putns. Spārnu garums ir no 38 līdz 40,5 cm, svars no 3,5 līdz 5 kilogramiem.
Mednis Latvijā ir sastopams tikai piemērotos vecos un klusos priežu mežos, populācijas areāls ir sadrumstalots. Lai arī ligzdojošo pāru skaits pagaidām vēl ir salīdzinoši liels, tomēr sugas izdzīvošanu apdraud Kurzemes populācijas nošķirtība no pārējā areāla, jo Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, izņemot tās pašus austrumus, medņi ir pilnībā izzuduši.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tiek uzskatīts, ka Latvijā sastopamie medņi varētu piederēt pie divām pasugām: Vidzemē un Latgalē Austrumeiropas pasuga Tetrao urogallus pleskei, bet Kurzemē Viduseiropas pasuga Tetrao urogallus major.
Ja pieņemam, ka medņu gaiļa pretinieks bija vistu vanags, tad lielākais ir vanagu ģints (Accipiter) putns. Mātītes, kā visiem vanagu dzimtas putniem, ir lielākas nekā tēviņi. Mātīte var būt 10—25% lielāka par tēviņu. Mātītes ķermeņa garums ir 58—64 cm, spārnu plētums 108—127 cm, svars 2,2 kg. Tēviņa ķermeņa garums ir 46—57 cm, spārnu plētums 89–105 cm, masa 515 g.
