Tālmācība no 1. līdz 6. klasei tikai izņēmuma gadījumos – opozīcija kritizē šādus grozījumus

Diskusijas par ierobežojumiem tālmācībā mazāko klašu posmā nav bijušas vieglas. Grozījumu izstrāde ilga teju gadu un arī to pieņemšana Saeimā bijusi apgrūtināta.

Vienreiz balsojums nenotika opozīcijas norauta kvoruma dēļ. Savukārt agājušonedēļ jautājums no Saeimas dienaskārtības pēdējā brīdī tika izņemts, jo koalīcijai nepietika balsu tā apstiprināšanai, taču tagad, trešajā piegājienā, ar 49 deputātu balsīm "par" grozījumus izdevās pieņemt.

"Es piekrītu šis likumprojekts bija ļoti sarežģīts un piņķerīgs. Es piekrītu, ka cilvēki var nesaprast līdz niansēm, ka mēs domājam par bērniemm, nevis var būt par vecākiem. Par bērnu interesēm. Nevar veidoties situācija, kā ir šobrīd – vecāki no rīta brauc uz darbu, bet bērns paliek mājās un 2. klasē mācās tālmācību," norāda Saeimas Izglītības komisija vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV).

Ar šiem grozījumiem tālmācība gan netiek aizliegta pilnībā. Šādā formātā aizvien varēs skoloties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī pilngadīgie, kuri nav ieguvuši pamatizglītību. Taču visiem pārējiem – mācības tālmācībā no 1. līdz 6.klasei būs iespējama tikai, ja ir saņemts pašvaldības izvērtējums. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Turklāt šādam izvērtējuma būs noteikts termiņš – viens mācību gads ar iespēju to pagarināt.

"Šeit mēs regulējam to, ka nosakām – atbilstošam vecuma posmam, kas ir sākumskola, obligāta ir klātiene. Bet pie īpašiem gadījumiem var izskatīt šo līdz šim saukto tālmācības formu," norāda Zariņa-Stūre.

Kādos gadījumos tālmācība varētu būt pieļaujama? Šos kritērijus līdz maija vidum ir jāizstrādā Ministru kabinetam. Pašās vietvarās saka – pašvaldības kopumā šiem grozījumiem neiebilst.

"Mēs apzināmies, ka būs papildu uzdevums. Bet mēs paļaujamies uz vecāku godaprātu un arī pašvaldības un skolas pazīst savus bērnus. Un, izskatot pēc būtības to jautājumu, domāju, ka kopīgi meklēsim un atradīsim risinājumu," teic Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Tikmēr izskan kritika no pašām tālmācības skolām. Tajās saka – iemesli, kādēļ vecāki izdara izvēli par labu mācībām šādi ir visdažādākie: tās ir veselības problēmas, ir bērni, kuri nespēj iejusties parastajās skolās, kā arī mobings un sociālie apsvērumi. Tādēļ tālmācības skolas nav mierā, ka tagad ka pašvaldības varēs lemt par bērnu nākotni vecāku vietā.

"Tātad, no Saeimas komisijas vadītājas puses ir absolūta neuzticība vecākiem. Tātad, vecāki nav tiesīgi lemt par saviem bērniem, absolūti. To spēj kāds ierēdnis no pašvaldības un arī tad, ja vecāks saņem no kāda ierēdņa akceptu, ka viņa bērns drīkst mācīties tālmācībā, arī šajā situācijā katru gadu tas ir jāatjauno. Kāpēc? Nav skaidrs absolūti," stāsta tālmācības vidusskolas "Vidusskola.com" valdes loceklis Normunds Gūtmanis.

Iebildumi izskanējuši arī no vairākām opozīcijas partijām, kuras grozījumus kritizēja arī iepriekš. Tādēļ "Apvienotais saraksts" jau vērsies pie prezidenta, aicinot šos grozījumos neizsludināt, bet gan nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

"Aizliegt bija vienkāršāk, bet mēs šo mehānismu varējām izdomāt daudz citādāku un tā, lai saglabātu arī šīs ģimenes tiesības izvēlēties. Likvidējot tālmācību, 1. līdz 6. klases posmā, man ir bail, ka mēs varam nokļūt riska zonā, kur šie bērni būs vispār ārpus izglītības sistēmas," klāsta deputāts Česlavs Batņa (AS).

Ja prezidents lems grozījumus izsludināt, pāreja uz jauno regulējumu notiks pakāpeniski. Jaunās normas attiecībā uz 1.klasi gan būs spēkā jau no nākamā mācību gada.