Vadība kadru deficītu kompensē ar virsstundām. Valsts kontrole atklāj satraucošu situāciju Valsts policijā

Revīzijā secināts, ka galvenais iemesls darbinieku trūkumam vairs nav zemais atalgojums. "Mēs secinājām, ka attiecībā uz atlīdzību ir izdarīts liels darbs – atalgojums ir pieaudzis gandrīz par 80%," uzsvēra Litvins. Pašlaik policistu algas pat pārsniedz vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, tāpēc, pēc Valsts kontroles domām, nauda vairs nav galvenais faktors, kāpēc cilvēki pamet dienestu vai nevēlas tajā iestāties.

Par lielāko problēmu atzīta neprasmīga cilvēkresursu plānošana. Revīzijā atklāts, ka apmēram tūkstotis policistu varētu tikt pārorientēti uz operatīvo darbu, jo daudzi strādā administratīvos vai biroja amatos.

"Mēs redzējām, ka vismaz septiņsimt amatus izpilda policisti, lai gan tur nevajag policista fizisko un psiholoģisko sagatavotību," skaidroja Litvins. Tāpat ap 300 policistu nodarbojas ar apsardzes funkcijām, kuras lielākoties varētu nodot privātajam sektoram.

Revīzijā konstatēts arī būtisks disbalanss starp Rīgu un reģioniem. Galvaspilsētā tikai 44% izmeklēšanas, reaģēšanas un prevencijas amatu ir aizpildīti, kamēr reģionos – aptuveni 83%.

"Rīgā ir vislielākie drošības riski un daudz lielāka noslodze," uzsvēra Valsts kontroles pārstāvis.

Iekšlietu ministrija un Valsts policija ir apņēmušās ieviest sniegtos ieteikumus, taču pārmaiņām būs nepieciešams laiks – pēc Litvina domām, vismaz trīs gadi. Bez būtiskām iekšējām reformām jaunu policistu piesaiste demogrāfisko un darba tirgus tendencu dēļ varētu būt arvien sarežģītāka.