NMPD gaida lielas pārmaiņas – būs jauni kritēriji izsaukumu prioritizēšanā

Ik 10 sekundes uz NMPD ārkārtas tālruni pienāk zvans. Ik minūti dienas laikā kāda no brigādēm steidzas uz izsaukumu. Mediķiem nākas reaģēt uz ļoti dažādām situācijām, bet ne visas no tām ir saistītas ar cilvēku dzīvības glābšanu.

Taču tieši glābt dzīvības ir dienesta pamatuzdevums. Lai to pagūtu, laiks nav mediķu sabiedrotais, jo ik minūte ir no svara. Viens no jaunās stratēģijas mērķiem ir saīsināt ierašanās laiku uz augstas prioritātes izsaukumiem. Tāpēc tiks noteikti  jauni reaģētspējas kritēriji. Patlaban ierasties ātri nereti traucē mazāk nozīmīgi izsaukumi, kas varēja tikt risināti citā ceļā – piemēram, aizejot pie ģimenes ārsta vai uz aptieku.

"Mēs strādāsim pie tā, ka koncentrēsim visus risinājumus tā, lai tajās situācijās, kad dzīvība ir apdraudēta, mums būtu pietiekami resursi, ko nosūtīt uz notikuma vietu, un tajās situācijās, kad cilvēkam ir laiks pagaidīt, kam veselības stāvoklis ļauj gaidīt, vai viņam vispār nav nepieciešama mūsu ierašanās, viņu var novirzīt kaut kur citur, vai arī sniegt konsultāciju," saka NMPD direktore Liene Cipule.

Lai paplašinātu konsulatīvo atbalstu, tiks stiprināts Neatliekamās palīdzības zvanu centrs un arī dispičercentrs – kura uzdevums pa tālruni vadīt pirmās palīdzības sniegšanu, kamēr mediķi vēl ir ceļā. Vienlaikus dienests vēlas attīstīt Latvijā vēl nebijušu, bet Eiropā izplatītu praksi – "pirmo reaģētāju tīklu". Tie būtu cilvēki, kuri būtu gatavi sniegt palīdzību dzīvību apdraudošā situācijā, gaidot ierodamies mediķus.

"Mums ir bijušas atsevišķas sarunas ar VUGD profesionāļiem par to, vai tas būtu iespējams un kā mēs pie tā varētu kopā strādāt 112 kontekstā. Tie ir attālie reģioni, lauki, kur nevar izvietot pilnasinīgas brigādes, mašīnu punktus, bet kurās atrodas citas ārstniecības iestādes, glābēji vai brīvprātīgie," norāda Cipule.

"Tas nav tādā veidā, kā te skanēja, ka tas būs obligāti, ka piemēram, obligāti policijai jāpiedalās, vai obligāti ugunsdzēsējiem jāskrien. Mēs gribam vairāk lai no cilvēkiem ir lielāka līdzdalība. Policistiem un ugunsdzēsējiem jau parasti ir notikušas ABC palīdzības tā kā viņi var arī iesaistīties. Īpaši mazā pilsētā vai mazā pagastā. Šeit ir jautājums, kā mēs varam palīdzēt glābt cilvēku dzīvības," skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Plānota arī Latvijā līdz šim nebijušas paramediķu profesijas ieviešana. Igaunijā un Lietuvā jau tiek apmācīti paramediķi, kas strādā tieši neatliekamās palīdzības brigādēs. Arī Eiropas ambulanču komandās strādā paramediķi – tieši šim darbam sagatavoti profesionāļi.

Veselības ministrs norāda, ka šo profesiiju varēs apgūt jau pavisam drīz: "Šeit mēs runājam par akadēmisko, par augstāko izglītību, tāpēc es arī minēju. Tas ir ļoti būtiski –  šie paramediķi vai šī jaunā programma nenozīmē, ka viņš atņems darbu ārstu palīgam. Katram ir sava joma. Es ceru, ka Rīgas Stradiņa universitāte ir gatavi, kā es saprotu, no rektora, un ka tas varētu jau būt no nākamā akadēmiskā gada, nākamā septembra."

Jaunā stratēģija paredz izveidot trīs dažādu līmeņu NMPD ambulances komandas, kā arī īpaši sagatavotas traumu komandas darbam situācijās ar daudz cietušajiem.