Mīti par masāžu, kam joprojām tic pat izglītoti cilvēki
Vai masāža palīdzēs man atbrīvoties no celulīta, sadedzinās taukus? Vai, aizejot pie laba masiera, es izārstēšu muguras sāpes? Vai ir normāli, ja pēc masāžas veidojas zilumi, un vai tiešām labākie masieri ir vīrieši? To, cik daudz patiesības ir populārākajos mītos par masāžu, "tv3.lv" skaidro sertificēta masiere, fitnesa trenere un topošā fizioterapeite Sintija Katkeviča.
Mīts numur 1: Zilumi pēc masāžas nozīmē, ka muskuļi ir "kārtīgi izstrādāti"
"Viens no visbiežāk dzirdētajiem apgalvojumiem ir: ja pēc masāžas parādās zilumi, tas nozīmē, ka masāža bijusi dziļa, spēcīga un līdz ar to – efektīva. Daži pat uzskata, ka bez zilumiem "nekas īsti nav noticis".
No fizioloģijas viedokļa zilums ir zemādas krāsas izmaiņa, kas rodas sīko asinsvadu sieniņu pārslodzes dēļ. Tas nozīmē, ka mehāniskā iedarbība uz audiem ir bijusi intensīvāka, nekā konkrētie audi spēj uzreiz absorbēt, un neliels daudzums asiņu izplatās apkārtējos audos, radot redzamu krāsas maiņu.
Šī parādība pati par sevi nav ārstniecisks mērķis, bet gan mehāniskas slodzes blakusparādība. Tomēr ir svarīgi nošķirt nekontrolētu, pārmērīgi spēcīgu spiedienu no apzināti pielietotām terapeitiskām metodēm, kurās virspusēji asinsizplūdumi var parādīties kā paredzama audu reakcija. Miofasciālajā terapijā pastāv mīksto audu mobilizācija ar instrumentiem (IASTM – Instrument Assisted Soft Tissue Mobilization), kur tiek izmantoti speciāli fasciju naži, kā arī tradicionālā metode Gua Sha, kurā ar speciālu ragu vai akmens instrumentu tiek mehāniski stimulēta āda un zemādas audi.
Šajās metodēs, ja konkrētajā zonā ir fasciju saaugumi, hronisks audu kairinājums vai traucēta mikrocirkulācija, uz ādas var veidoties izteikts apsārtums vai pat zilumi. Tie rodas nevis tāpēc, ka "jo vairāk sāp, jo labāk", bet kā lokāla audu reakcija uz mērķtiecīgu mehānisku stimulāciju.
Kā topošā fizioterapeite esmu apguvusi mīksto audu mobilizāciju ar instrumentiem (IASTM), tomēr savā praksē šo metodi apzināti neizmantoju, dodot priekšroku saudzīgākām, nervu sistēmu regulējošām tehnikām, kuras nerada papildu audu kairinājumu.
Jāņem vērā arī tas, ka pēc dziļas klasiskās masāžas, īpaši kāju rajonā, atsevišķiem cilvēkiem var veidoties nelieli zilumi, kas pāriet dažu dienu laikā. Tas ir atkarīgs no:
– kapilāru trausluma,
– asins recēšanas īpatnībām,
– lietotajiem medikamentiem (piemēram, asins šķidrinātājiem),
– hormonālā fona,
– saistaudu struktūras un to elastības.
Tādēļ zilumi nav kvalitātes rādītājs. Tie paši par sevi neliecina ne par labu, ne sliktu masāžu. Izšķiroša ir nevis ādas izskats pēc procedūras, bet gan tas, vai izvēlētā metode ir pielāgota konkrētā cilvēka audu stāvoklim, nervu sistēmas reakcijai un terapijas mērķim, nevis piemērota visiem pēc viena un tā paša principa," skaidro eksperte.
Mīts numur 2: Masāža paātrina tauku dedzināšanu un mazina celulītu
"Viens no populārākajiem solījumiem ir, ka ar pretcelulīta masāžu var "sadedzināt taukus" un atbrīvoties no apelsīna mizas efekta. Patiesībā tauku noārdīšanās jeb lipolīze ir hormonāli un vielmaiņas regulēts process, kas notiek tauku šūnu iekšienē, nevis ārējas mehāniskas iedarbības rezultātā, tāpēc tos nav iespējams vienkārši "izmasēt" vai "izkausēt"," skaidro profesionāle.
"Tas, ko masāža gan ļoti efektīvi spēj, ir uzlabot mikrocirkulāciju, limfas atteci un audu elastību. Rezultātā samazinās šķidruma aizture, audi kļūst mīkstāki, gludāki un vizuāli vienmērīgāki – tieši tāpēc pēc kvalitatīvas pretcelulīta procedūras āda izskatās un jūtas citādi.
Savā darbā, sniedzot pretcelulīta masāžu, arī es apvienoju dažādas manuālās tehnikas un instrumentus, mērķtiecīgi strādājot ar audiem dažādos dziļumos. Procedūras laikā sajūtas var mainīties no patīkami relaksējošām līdz intensīvākām un brīžiem pat sāpīgām, taču tās vienmēr tiek dozētas atbilstoši audu reakcijai un klienta pašsajūtai.
Svarīgi gan saprast – masāža neizkausē taukus, bet tā var būt ļoti vērtīga daļa no kopējā procesa: tā palīdz ķermenim labāk cirkulēt, audiem – kļūt elastīgākiem, bet cilvēkam – justies vieglākam, kustīgākam un pārliecinātākam par savu ķermeni. Un tieši šī sajūta bieži kļūst par labu motivāciju turpināt rūpēties par sevi arī kustībā un ikdienā."
Mīts numur 3: Masāžu jātaisa pie vīrieša, jo sievietei nav pietiekami daudz spēka
Viens no noturīgākajiem stereotipiem ir pārliecība, ka kvalitatīva, dziļa masāža iespējama tikai pie vīrieša, jo sievietei "nepietiek spēka". "Šis uzskats balstās nevis fizioloģijā, bet sabiedrībā iesakņojušos priekšstatos par dzimumu un fizisko jaudu," spriež Sintija.
"Ir sievietes, kurām dziļo audu masāža prasa lielāku fizisku piepūli, taču tas nav tieši saistīts ar dzimumu vai auguma smalkumu. Izšķiroša ir tehnika, kustību precizitāte un spēja dozēt spiedienu. Smalka miesasbūve nenozīmē vāju iedarbību, tāpat kā liels augums automātiski negarantē kvalitatīvu, dziļu darbu.
Turklāt masāžā netiek strādāts tikai ar plaukstām. Dziļai un mērķtiecīgai iedarbībai tiek izmantoti elkoņi, apakšdelmi, pirkstu falangas, kā arī dažādas palīgmetodes, piemēram, mīksto audu mobilizācija ar instrumentiem (fasciju naži, vakuuma bankas u.c.). Tas ļauj sasniegt dziļākos audu slāņus ar precīzu, kontrolētu spiedienu, nevis balstoties uz brutālu roku spēku."
Sintija piebilst, ka, piemēram, Taizemē daudzas neliela auguma, smalkas sievietes spēj veikt ļoti intensīvu un dziļu masāžu, strādājot mērķtiecīgi un precīzi, nevis balstoties tikai uz fizisko spēku.
"Masāžas efektivitāti nosaka nevis tas, kas stāv pie galda, bet tas, kā tiek strādāts ar audiem: spiediena virziens, dziļums, tempa maiņa un spēja sajust audu reakciju.
To apstiprina arī pētījumi. 2012. gadā publicētajā pētījumā "Gender effects in massage therapy" (Journal of Alternative Medicine Research) tika secināts, ka gan sāpju mazināšanās, gan kustību apjoma uzlabošanās pēc masāžas bija līdzīga neatkarīgi no terapeita vai klienta dzimuma. Dzimums netika atzīts par nozīmīgu faktoru masāžas terapeitiskajā iedarbībā.
Tāpēc priekšstats, ka efektīvu, dziļu masāžu var nodrošināt tikai vīrietis, ir mīts. Masāža nav spēka sacensība – tā ir profesionāla, precīza un individuāli pielāgota iedarbība uz cilvēka ķermeni."
Mīts numur 4: Ar masāžas palīdzību nevar notievēt
"Bieži esmu dzirdējusi apmeklētājus sakām – masāža ir patīkama, bet ar svara samazināšanu tai nav nekāda sakara. No vienas puses, tas ir taisnība: tauku noārdīšanās jeb lipolīze ir hormonāli un vielmaiņas regulēts process, kas notiek tauku šūnu līmenī, un taukus nevar vienkārši "izmasēt".
Taču praksē cilvēki bieži novēro, ka pēc masāžas svars un ķermeņa apkārtmērs samazinās. Tas nav ilūzija – pēc masāžas tiešām var mazināties tūska, uzlaboties limfas attece un starpšūnu šķidruma cirkulācija, kā rezultātā audi kļūst "vieglāki" un kompaktāki, un izmaiņas var parādīties arī uz svariem.
Tomēr no fizioloģijas viedokļa tauku šūnu noārdīšanos nosaka hormonālā regulācija un enerģijas bilance, nevis mehāniska iedarbība uz audiem. Tāpēc masāža pati par sevi neizraisa lipolīzi un "nededzina" taukus.
Vienlaikus masāža ietekmē visu organisma regulācijas sistēmu: uzlabo asinsriti, limfātisko atteci, audu apgādi ar skābekli, mazina iekaisuma fonu un stresa reakcijas. Tas veicina labāku pašsajūtu, kustību brīvību un atjaunošanos, kas savukārt palielina cilvēka spēju un motivāciju kustēties – un kustība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ilgtermiņā veicina veselīgu svara samazināšanos.
Zinātniskā literatūra rāda, ka masāža pati par sevi nav notievēšanas metode, taču kā daļa no kompleksas pieejas tā var radīt fizioloģiski labvēlīgus apstākļus vielmaiņas normalizācijai un ķermeņa masas regulācijai, īpaši kombinācijā ar fiziskām aktivitātēm un dzīvesveida izmaiņām," izmantot masāžu kā papildus instrumentu ceļā uz sapņu augumu aicina eksperte.
Mīts numur 5: Masāža var izārstēt jebkuru muguras problēmu
Masāža bieži tiek uztverta kā universāls risinājums muguras sāpēm – it kā pietiktu ar dažām procedūrām, lai "salabotu" jebkuru problēmu. "Šis priekšstats ir saprotams, jo pēc masāžas tiešām bieži kļūst vieglāk. Taču medicīniski tas ir mīts.
Masāža ļoti efektīvi iedarbojas uz:
– muskuļu saspringumu,
– lokālu asinsriti,
– sāpju uztveri nervu sistēmā,
– kustību brīvību,
– stresa un trauksmes līmeni.
Tāpēc pie funkcionālām sāpēm, muskuļu pārslodzes, stājas radīta diskomforta vai ilgstoša spriedzes fona masāža var būt ļoti nozīmīga terapijas sastāvdaļa un reizēm pat galvenais līdzeklis simptomu mazināšanai.
Tomēr ne visas muguras problēmas ir muskuļu izcelsmes. Diska trūce, mugurkaula kanāla sašaurinājums, skriemeļu nestabilitāte, nervu saknīšu nospiedums, iekaisīgas vai strukturālas izmaiņas nav "izmasējamas". Šādos gadījumos masāža var mazināt blakus simptomus – piemēram, muskuļu aizsargsaspringumu vai sekundāras sāpes –, bet tā neizmaina pašu cēloni.
No saviem novērojumiem darbā ar cilvēkiem ar muguras sāpēm redzu, ka noturīgākie uzlabojumi parasti parādās tad, kad terapijai pievienojas mērķtiecīga ārstnieciskā vingrošana. Ir bijuši gadījumi, kad medikamenti sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu, bet jau pēc pāris nedēļu regulāras, pareizi dozētas kustības sāpes būtiski mazinās un cilvēks atgūst kustību brīvību.
Tieši tāpēc masāžu vien reti izmantoju kā vienīgo metodi. Tā ir ļoti vērtīga, lai mazinātu muskuļu saspringumu un sāpes, taču ilgtermiņā muguras veselību visefektīvāk uzlabo aktīva pieeja – kustība, stabilitātes un spēka atjaunošana, pareizu kustību ieradumu apgūšana. Un tieši šo kombināciju – masāžu kopā ar vingrošanu – pie manis cilvēki visbiežāk izvēlas, kad mērķis nav tikai "noņemt sāpes", bet patiesi sakārtot muguru.
Tāpēc korektāk ir teikt: masāža var būt ļoti spēcīgs instruments muguras sāpju mazināšanā, bet tā nav universālas zāles visām muguras diagnozēm. Efektīvākie rezultāti rodas tad, ja tiek ārstēts ne tikai simptoms, bet arī tā cēlonis – un tieši šeit sākas individuāla, profesionāla pieeja katram cilvēkam."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
