Vairās runāt atklāti, jo baidās no sekām: ASV imigrācijas reidi Minesotā satricina arī latviešu kopienu
Donalda Trampa administrācija paziņojusi par ieceri samazināt pretrunīgi vērtēto federālo aģentu klātbūtni Minesotā. Taču pagaidām nekas neliecina, ka tur situācija krasi uzlabotos. Kā TV3 Ziņām saka Minesotā dzīvojošie latvieši – publiskie notikumi esot vien aisberga redzamā daļa, aiz kuras slēpjoties bīstamāki procesi.
ASV prezidenta Donalda Trampa uz Minesotu nosūtītais robežpolitikas koordinators jeb "robežu caru" Toms Homans, šajā štatā ieradies, lai mazinātu spriedzi. Viņš nomainījis līdzšinējo operācijas vadītāju Gregoriju Bovino, kura agresīvā pieeja izraisīja plašu kritiku. Savā pirmajā preses konferencē Homans atzina, ka federālo dienestu darbībās pieļautas kļūdas, vienlaikus solot pāreju uz mērķtiecīgākām imigrācijas operācijām, kas, pēc viņa teiktā, vērstas pret nelegālo imigrāciju.
"Likumsargu klātbūtnes samazināšana šeit ir tieši atkarīga no sadarbības. Kā jau teicu – ja viens aģents aiztur vienu bīstamu personu un šī persona nonāk apcietinājumā, tas nozīmē mazāk aģentu uz ielām. (..) Tiklīdz redzēsim, ka sadarbība notiek, sekos arī spēku pārdale. (..) Kad precīzi zinām, kuru meklējam – kāda ir viņa kriminālā pagātne, imigrācijas vēsture, kur dzīvo, vai tas ir daudzdzīvokļu nams vai privātmāja, un vai personai ir bijusi saistība ar ieročiem – tas ir drošāk visiem."
Lai gan robežu cara uzdevums ir kļūt par spriedzes mazinātāju, realitātē sabiedrībā tā drīzāk pieaug.
Minesotā dzīvo salīdzinoši liela latviešu kopiena, taču sazināties ar tur dzīvojošajiem tautiešiem ir sarežģīti. Daudzi atsakās runāt publiski, baidoties no iespējamām sekām – nevēlamas uzmanības, pārbaudēm vai pat deportācijas arī tad, ja ASV ieceļots legāli.
Tomēr TV3 Ziņām izdevās sazināties ar Minesotā dzīvojošu latvieti, kura piekrita runāt anonīmi. Viņa norāda, ka imigrācijas operācijās nesamērīgi biežāk cieš tieši afroamerikāņi, savukārt baltādainie biežāk tiek aizturēti vai apdraudēti brīžos, kad filmē aģentu darbību, ko ASV likumi pieļauj, ja tas notiek nevardarbīgi. Viņasprāt, notiekošais šajā štatā rada dziļu nedrošības sajūtu sabiedrībā, kas ietekmē gan emocionālo, gan fizisko pašsajūtu.
"Dzīve it kā iet uz priekšu, bet es atceros, ka pēc pirmās nāves, kad Renē Gudu nonāvēja, tad kādas desmit dienas veikali bija tukši. Pārtikas veikali. Nu tiešām, kur es parasti iepirkos. Es biju pārsteigta, un es vēl sev prasīju, vai tiešām? Vai man rādās? (..) Esmu ievērojusi, ka pēdējo nedēļu vismaz, kad es pati sēžu mašīnā un citas mašīnas man brauc pretī, cilvēki skatās, kas sēž mašīnā. Nu, burtiski var redzēt, ka skatās, brauc garām un skatās uz tavu seju, uz tavu mašīnas numuru – vai ir mašīna numurs, jo parasti ICE aģentu mašīnām nav."
Analizējot notiekošo, viņa uzskata, ka Minesotas notikumi nav nejauši un tie noteikti nav izolēti. Viņasprāt, šī spriedze un agresija ir daļa no plašāka politiska kursa, kas aizsākās jau Trampa pirmajā prezidentūras laikā. Turklāt šobrīd notiekošais ir vien aisbega redzamā daļa.
"Līdzīgi, kā varbūt trīsdesmito gadu Vācijā, kur ir ļoti viegli nepamanīt šo valdības klātbūtni un kaut kādas pārmaiņas, kas burtiski ietekmē tavu ikdienas dzīvi. (..) Tu vari turpinātu savu dzīvi tā kā līdz šim. Un, ja kaut kādā veidā, tu pacel savu balsi vai protestē. Vai pat ne sabiedriskos, bet sociālajos medijos kaut ko uzliec, tad tu vairs neesi drošs, vai ne? Kas tev seko? Kas uz tevi skatās?"
Situācija Minesotā saasinājās pēc tam, kad Trampa administrācija uz, pārsvarā Demokrātu pārvaldītajiem štatiem, nosūtīja tūkstošiem imigrācijas apkarošanas aģentu, īstenojot plaša mēroga operācijas, kas Minesotā beidzās ar vismaz divu cilvēku – ASV pilsoņu – nāvi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
